sestdiena, 2011. gada 25. jūnijs

My life is moving on...

Nu ko lai saka, ar visu lielo pārvākšanos nav bijis laika te kaut ko ierakstīt... Toties nu kastes ir puslīdz izpakotas, aizkari piekarināti un vietējā apkārtne nedaudz izpētīta...
Pirmie ciemiņi, kas novērtējuši mūsu mājokli (pozitīvi, protams) ar jau sagaidīti..
Dzīvojam tagad pāris pieturas no Vakarbuļļu pludmales.. Jā, sanāk diezgan ilgs laiks līdz centram, bet man patīk izbaudīt šo braucienu... tas ir gluži kā braukt uz kādu mazu, nomaļu vietiņu..
vakar bijām aizbraukuši līdz jūrai, pastaigājāmies mazu gabaliņu no Lielupes ietekas jūrā līdz Vakarbuļļiem. Lija feins lietutiņš, lasījām gliemežvākus, vērojām lidmašīnas... Ķērām mirkļus un baudījām dzīvi... (Vēlāk aplūkošu bildes, varbūt būs kaut kas interesants sanācis...)
Lidmašīnas te lido tik zemu, ka var uz astes pat izlasīt vai tas ir airbaltic  vai kāda cita kompānija.
Vispār man te patīk un mēs te jūtamies kā mājās...

pirmdiena, 2011. gada 13. jūnijs

Spārītes spārni..

Uznāca iedvesma (jeb pareizāk sakot Rasa pasvieda iedvesmu) un bija pieprasījums- tā es varētu komentēt šo bildi :)
Tirkīza auskariņi tika mana auklējamā mammai dzimšanas dienā, jo viņas mīļākā krāsa ir tirkīza, to es nejauši no viņas izvilku :) turklāt saņemot viņa bija ļoti priecīga un uzreiz pārģērbās, lai auskari piestāvētu :) Kopā ar Matīsu izdomājām, ka izskatās pēc spārītes spārniem. :)
Rozā auskariņi - protams, manējie! Kā gan citādi :)
Sarkanie, ir pēc Rasas pasūtījuma, un sanāca vēl labāk nekā gaidīts.. Viņai arī patika/vismaz viņa tā teica/. :)jāpiebilst, ka biju uz lielajām pērļu bodēm, kas izrādījās, ka ir paplašinājušās :)) es laikam varētu tur dzīvot :D

sestdiena, 2011. gada 11. jūnijs

plunkš...

Pāris dienas neesmu neko ierakstījusi, nav bijis laika vai spēka, tā trakā karstuma dēļ, bet visādi citādi man iet labi. Strādājos, spēlējos, atpūšos, barojam pīles, vakar pīles pēc barošanas sekoja mums gar dīķa malu :D es jau domāju, ka netiksim no viņām vaļā... bet kaut kā jau aizmukām :)
Palēnām mācos taisīt ēst.. šampinjonu un gaļas mērce tika novērtēta atzinīgi, mazais rīsus ar mērci ļoti laba ēda, šodien arī manis vārīto zupiņu šķiet vērtēja atzinīgi- izskanēja arī nedzirdēts vārds- pupa! :)
Dažas reizes jau mani ir nosaucis par Enīnu :) vispār viņš zina kā mani sauc, atpazīst, bet spītības pēc nesaka manu vārdu.. bet nu jau šad tad, kad nevar sasaukt vai kā citādi pievērst uzmanību, tad jau saka.:) vakar laukumiņā pat palika greizsirdīgs, ka viena meitenīte, kāpjot ārā no smilšu kastes pieturējās man pie pleca, Mazais paņēma un dusmīgs aizvilka mani prom.. pēc mirkļa viņš meitenei jau saplūca puķītes un aizvilka viņu spēlēties.. 
Pašlaik mazais guļ un man tā kā būtu jāpamācās pēdējam eksāmenam... tāpēc, tas šodienai viss...

trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs

Laid mani mājās...

Diezgan emocionāls video, un dziesma izraisa zosādu.. Video redzama arī Madonas zīme un tālbraucēji, šī dziesma man saistās ne tikai ar pavisam aizbraukušajiem latviešiem, bet arī ar šoferiem, kuru ikdiena ir braukšana no vienas valsts uz otru. (Arī mana tēta blogs)
(šodiena bija interesanta, bet par to vēlāk, pašlaik vēl nav spēka....)

pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs

hot'n'cold

Vakar biju vienā darbiņā un šodien otrā. bet auklēšanās man šķiet vairāk kā izklaide, ne kā darbs :) auklējos ar Dāvi, viss bija tiešām jauki, neviena paša kašķa. izbraukājos pa slidkalniņiem, cepām smilšu kūkas, barojām pīles un gulbjus.. un atnāca arī bezkaunīgie baloži :D
nu labi- viens neliels starpgadījums mums bija, viņš raudāja no rīta, kad gāju prom uz otru darbu un neņēmu viņu līdzi, tāpēc apsolīju vēlāk atnākt ciemos (viņš izrādīja patiesu sajūsmu, kad vēlāk atnācu atpakaļ).

Vispār laiks ir tiiik karsts, bet jūriņā ūdens vēl auksts.. kājas nosala :D Cēlām smilšu mājas un centāmies uztaisīt dīķi.. smiltis man bija visur pat ausīs un aiz ausīm :D  sajutos kā mazs bērns, jo varēju sēdēt ar smilšainu dibenu un rakt tuneli cauri smilšu kalnam :D Mugura bišku nodega iesarkanīga, jo dažviet laikam sauļošanās krems bija mazāk..

Šovakar būtu drusku jāpamācās vai arī drīzāk jāatkārto daži likuma panti no likumi.lv, jo rīt eksāmens... viii, tas būs pirmspēdējais.. kā tante teica- sunim būs jau pārkāps un paliks vien aste :)
un vispār man ir jauna kleita :) un nu jau tapa arī jauni rozā auskari pie rozā kleitas :)

sestdiena, 2011. gada 4. jūnijs

pārmaiņas...

Tātad kā daži acīgie jau pamanīja, blogā notikušas diezgan lielas pārmaiņas.. Prieks, ka tās tiek novērtētas atzinīgi. - Vienkārši gribējās ieviest kaut ko jaunu, lai galīgi neapnīk tās sirdis, kas bija iepriekš.
Man pašai arī ļooti patīk, tikai nesaprotu kāpēc nekādi jaunajiem rakstiem neizdodas parādīties krāšņajā rokrakstā... bet gan jau es to izdibināšu! (ar laiku)
šodien kārtoju dzīvokli, mazgāju drēbes - paldies jaukajām kaimiņienēm! Vienai, kas izkarināja savu veļu un aizņēma abas pagalma veļas auklas, un otrai tāpēc, ka viņa cepa savas reņģītes, bet tā smaka nāk arī mūsu koridorā un manas tur izkarinātās džinsas un blūzes smaržos diezgan reņģīgi :Dun arī pēc terpentīna :D jo tantei labpatīkas profilakses pēc mazgāt grīdas ar terpentīnu, bet tas nav tik traki, kā tās zivis  :p
satiku tētu un māsu un man ir garšīgs mammas ceptais kēksiņš, ko uzkost... :)
Un šodien ēdu interesantas brokastis- apcepu olā baltmaizi un virsū uzliku banāna šķēlītes, kas garšoja ļoti labi :)
oki eju domāt tālāk, kā iegūt tos jaukos burtus arī cietiem rakstiem...- gan jau kaut kur kāds neveikls ķesītis jāieliek... un galvenais neaizmirst datoram iespraust vadu :D savādāk šis aizmigs un es neko nepaspēšu atrast un ieķeksēt...

awww...

-Ak, Mīlestība! es sapņoju par to, ka kādreiz līdzināšos Tev! - sapņaini ierunājās Aizraušanās. - Tu esi daudz stiprāka par mani.
- Vai zini, kur mīt mans spēks? - domīgi pajautāja Mīlestība.
- Domāju, ka cilvēkiem esi svarīgāka par mani.
-Nē, mana dārgā. Ne tamdēļ. - pasmaidīja Mīlestība. 
-Es protu piedot, tur slēpjas mans spēks.
- Tu spēj piedot Nodevību?
- Spēju. Nodevība bieži vien rodas aiz neziņas, ne aiz ļauna nolūka.- Tu vari piedot krāpšanu laulībā?
- Jā, krāpšanu arī. Cilvēks, kurš krāpis, bet atgriezies guva iespēju salīdzināt un izvēlējās labāko.- Tu spēj piedot Melus?
- Meli ir mazākais no ļaunumiem. Meli bieži rodas bezizejas situācijās, apzinoties savu vainu un nevēloties nodarīt kādam ļaunu. Vērtē pati, vai tas ir liels pārkāpums?

piektdiena, 2011. gada 3. jūnijs

sesija un pārējais..

Par vēl diviem eksāmeniem mazāk... Vakardienas rezultātus vēl nezinu, bet šodien laikam nopelnīju deviņi.. cik nu ielūrēju pasniedzēja lapiņā :D Vistrakākais šodien laikam bija šī nejaukā gaidīšana.. eksāmens sākās deviņos, bet mana kārta pienāca tikai apm. pusē trijos.
Tad vēl nodevu bibliotēkas grāmatas.. tas bija smagi :D
vairs palikuši tik divi eksāmeni, gan jau arī tajos veiksies.. uz grūtāko arī ir ilgāks laiks mācīties. :)

Un paauklēju mazo un dikten žiperīgo Katrīnu... pareizāk sakot paskatījos filmu, kamēr viņa gulēja :D Super, ka mazajai tik veselīgs un salds miegs :) mana mazā draudzenīte.. Katru reizi gan viņas uzticība jāiegūst no jauna. Bet tā jau ir, nevar visiem pēc kārtas vienmēr uzticēties.. ko var zināt... jāpārbauda vēl un vēl...


Jauka diena par spīti visam.. Paldies visiem, kas šodien bija ar mani :D
Paldies dažiem kursabiedriem, kas mani palaida sev pa priekšu, lai es nenokavētu darbu.. :)

ceturtdiena, 2011. gada 2. jūnijs

Prezidenta vēlēšanu rezultāti...

 Citēju jauno prezidentu Andri Bērziņu „Es Jums skaidri un gaiši pateicu...”. Tas laikam ir viss, ko viņš var pateikt, kā arī to, ka katrs par viņu spriež pēc savas samaitātības pakāpes. Diemžēl esmu vīlusies Saeimas balsojumā, jo šis cilvēks nav atbilstošs prezidenta kandidāts, jo runas kultūra viņam ir sveša. Prezidentam būtu jāprot korekti pateikt savas domas un viedokli, bet pašlaik izklausās, ka viņš nespēj savaldīt savas emocijas un paceļ balsi pret mēdiju korespondentiem. Vai tas ir pieklājīgi un prezidenta cienīgi? Turklāt prezidents saka- šī valsts, nevis mūsu valsts, arī interesants fakts.  Iesaku A. Bērziņam uzlabot savu runas kultūru.
Paldies Valdim Zatleram par viņa lēmumu atlaist saeimu(tas bija īsts ķirurga cienīgs lēmums), jo visticamāk, ka jaunais prezidents to nedarītu- viņš taču skaidri un gaiši ir pateicis, ka nejuta nekādu oligarhu ietekmi. Interesanti, ja tauta jūt, bet cilvēks, kas strādā Saeimā nejuta šo ietekmi, kur gan viņš skatījās? Vai gulēja savā krēslā Saeimas sēžu laikā gluži kā citi deputāti?
Tante paziņoja, ka V. Zatlera bilde viņai joprojām paliks pie sienas, jo viņš esot glīts, un kaut kādu Bērziņu viņai nevajag. :D Krēsls Zatleram pie viņas esot iedots un viss. (par Zatleru)
Protams, V. Zatleru arī sākotnēji uzņēma ar negatīvām emocijām, bet viņš savu darbu darīja godam un bija pierādījis, ka kalpo tautai, nevis savām interesēm. Paldies viņam par to. Cerēsim, ka arī jaunais prezidents kalpos tautai, kā solījis, nevis oligarhiem.
Iespējams, ka Lembergs tagad būs pirmā lēdija :D - Kaut gan ļoti ceru, ka es maldos.
Cerams, arī, ka pēc referenduma jaunajās vēlēšanās, tauta pratīs ievēlēt labākus deputātus.

trešdiena, 2011. gada 1. jūnijs

No veca jauns...

Šodien tiku pie jauniem šortiem :D vecās džinsas bija kaut kā nejauki sarāvušās un palikušās īsas, varbūt esmu pastiepusies garāka? Vienā veikalā biju noskatījusi, ka smuki izskatās tādi šorti ar atlocītu maliņu.. nu ko.. ņēmu savas bikses, ņēmu šķēres un – šņikt!
Protams, maliņu piediedzu visapkārt(veikalā bija piediegts tikai divās maliņās, bet es sapratu, ka tā locīsies vaļā), nogludināju un aiziet...
Re, kas sanāca... izskatās tīri labi J
(bildēju ar telefonu, jo šoreiz fotoaparāts nav līdzi uz Rīgu paķēries, bet nu ideju saprast jau var ) Bildē blakus ir koferis, jo man kā Misteram Bīnam... neielīda koferī- nogriezu :D

1. Jūnijs! :)

Nez kāpēc šodien visur karogi? Kāds nevar man pastāstīt? Atkal kāda važnaja persona brauc?
Aizvakar noskatījos filmu „The Time Travelers Wife” jeb latviski „Laika ceļotāja sieva”. Raudāju nemitīgi un gandrīz vai līdz pat elpas trūkumam. Grūti pat tā vienkārši izstāstīt, kas tajā filmā bija tāds, ka es tik histēriski raudāju. Galvenais sižets bija par bibliotekāru, kurš ceļo laikā. Ceļojot laikā viņš iepazinies ar mazu meitenīti, kura vēlā bija viņa sieva. Smagākais laikam bija tas, ka viņš zināja, ka mirs un ar laiku pat zināja īsto brīdi. Paspēja vēl atvadīties, no drauga un sievas. (aizmirsu pieminēt, ka viņiem bija meitiņa, kas arī ceļoja laikā.)
Labāk vienkārši noskatieties paši, tiešām ļoti interesanta filma. Sižets pilnīgi savādāks nekā parastajām otrdienas vakara romantiskajām filmām..
Vakar biju pie mazā Dāvja, visu kaut ko spēlējāmies.. atkal atcerējos bērnību, jo šoreiz pa visiem slidkalniņiem kāpelēju līdzi ... viņi izskatās tik nedroši, man šķiet tur vajadzētu būt vairāk, kur pieturēties. Un vajadzētu ne tik stāvas trepītes...
Šodien ar ļoti jauka diena... Biju pastā pēc aploksnēm, tik jauku attieksmi pastā laikam nekad nebiju saņēmusi.. Tāpēc prom ejot novēlēju jauku dienu, jo likās, ka šī sieviete būtu to pelnījusi.
Arī Jums visiem, kas lasa- Jauku šo un citas dienas! J
P.S. Galvenais neēdiet ārzemju gurķus(tomātus un citus ārzemju augļus un dārzeņus(sevišķi Spānijas)), dzeriet daudz ūdeni, lai nepārkarstiet šajā jaukajā vasaras saulītē un uzmanieties no mušām.. Kāpēc mušām? Tāpat vien.. Nē nu... Patiesībā viņas uz savām netīrajām kājiņām pārnēsā daudz dažādas slimības un baktērijas, kā arī katru reizi kā viņas kaut kur nolaižas viņas atstāj savas (atvainojos) kakiņas... Jūs taču negribēsiet ēst biezpienu ar šādām piedevām? :D
Es došos un grāmatniecības lekciju, gatavoties eksāmenam...

30.05.2011.

Brīvdienās palīdzēju drauga mammai dārzā, paspējām izravēt pirms viņas došanās uz slimnīcu.. dārzs tīrs, tad var arī mierīgāk slimot... ko vēl labu darīju? Mācījos, pamazgāju biki drēbes... noskatījāmies interesantu filmu „Saldais novembris”.
Pirmdiena sākās ar došanos atpakaļ uz Rīgu un mācīšanos autobusā :D /pāršķirstīju grāmatu un atlikušo ceļu gulēju :D/ šonedēļ jau divi eksāmeni un seminārs.. iespējams arī vēl otrs seminārs... hmm.. par to vēl nezinu.. un, protams, teātra kursi.
Biju paauklēt Matīsu, pavisam nedaudz.. pataisījām „budūkš ” mājas un visu kaut ko no plastilīna..(Pie Matīsa braucot sanāca braukt garām labestības dienas puķudobēm, bet es aizmirsu paskatīties, būs jāpavēro rīt.)
Tad kooperējoties ar Rasu rakstījām kontroldarbu vidē un pēc tam devāmies kārtējā izklaidē pa lielveikalu.. šoreiz tas bija Mols :D Man šķiet, ka šoreiz nekas dīvains ar mums nenotika. Vismaz es nespēju neko traku atcerēties. :D Jāsāk domāt uz kuru iesim nākamreiz :D
Un man kā jau vnm „veicas” atrasties vietās, kur jāsauc ātrā palīdzība. Gan jau viņi palīdzēs tam vīrietim... stulbi tikai tas, ka ja kāds pieiet pie guļošā vīrieša, tad ne jau lai palīdzētu, bet gan lai viņu apzagtu. Paldies „laipnie un atsaucīgie” cilvēki. Tikai vēl divi vīrieši gribēja izsaukt ātro palīdzību , bet tas viens nemācēja, tāpēc izsaucu es.. un otrs pienāca drusku vēlāk, kad es jau gaidīju ātros. Bet kā vnm šausmīgi jauka sajūta.
Tagad sēžu un mācos eksāmenam, dzeru tēju un domāju, ka varbūt drusku paskatīties nesen ielādēto filmu? J vai arī noslaucīt putekļus no plauktiem? Kaut gan to es darīju pagājušajā nedēļā, taču tie kaķi piedrazo visu no jauna ātri vien...
Ak, jā, esmu priecīga par mūsu prezidenta ierosinājumu atlaist saeimu, jo vismaz beidzot kāds viņus drusku papurina. Iespējams, ka sen jau vajadzēja, bet pašlaik šķiet, ka V. Zatlers izdomājis ļoti labu laiku, jo pašam arī nav ko zaudēt.. ja neievēlēs, neievēlēs, bet vismaz būs sevi pamatīgi ierakstījis vēsturē un uzlabojis savu popularitāti tautas acīs. Vismaz manās acīs beidzot viņš rīkojas kā īsts prezidents. Vispār piekrītu katram vārdam un komatam V. Zatlera uzrunā. Kā vārdā gan mums jācieš? Ne jau lai tie pāris oligarhi varētu uz mūsu rēķina vēl nopelnīt. 
Tā tik turpināt un lai viņam izdodas izpurināt tos visus pārbagātos mūdžus!

26.05.2011.

Tad nu tā atkal pāris trakas dieniņas pagājušas.. trakas, bet diezgan jautras.. Pirmkārt otrdien dokumentu pārvaldības pamatu lekcija pēc Rasas ieteikuma notika brīvā dabā, jo telpās bija karsti, pasniedzējs joku uztvēra bišku pārāk nopietni un tad nu gājām barot odus uz Ebreju piemiņas parku (pareizu nosaukumu nezinu, bet nu kaut kas tamlīdzīgs) pretī fakultātei.. te arī mana foto sesija par tēmu lekcija :D

Vakarā cītīgi mācījos angļu valodu, lai nebūtu jākārto eksāmens un jei! Man izdevās.. Kontroldarbā esmu nopelnījusi 9 un par lasāmā teksta tulkošanu, tabulu un stāstīšanu man ir 8 J un galu galā par vienu eksāmenu mazāk J
Tad vēl mums ar Rasu jauks piedzīvojums bija trešdien.. atkal devāmies ekskursijā pa Rīgu... Devāmies uz LU humanitārās fakultātes bibliotēku pēc grāmatām, lai mācītos eksāmenam(es tiešām jau lasu izņemtās grāmatas) un uz SIA Drogas Latvija galveno ēku, [pa ceļam, protams, iegriežoties visādos jaukos veikalos, piemēram, Hobby set.. noskaidroju, ka klienta kartes ar viņiem ir.. pa diezgan nelielām naudiņām...] Un tad vēl  devāmies ekskursijā ar 17. un tad ar 23. Trolejbusu uz Dominu J Tā kā iepriekš neizpētījām, ka, braucot ar 17. Trolejbusu, diezgan laicīgi jāizkāpj, tad braucām atpakaļ ar 23. trolejbusu J iekarojām arī Valtera un Rapas grāmatveikalu, kā jau topošajām bibliotekārēm jeb informācijas speciālistēm piedienas. Un mūsu dienas labākais piedzīvojums bija veikalā Prizma, jo jau ieejot veikalā kaut kas dīvaini pīkstēja. :D un ejot ārā sanāca, ka arī pīkst.. Pārdevēja minēja, ka etaloni, bet kopā ar apsargu noskaidrojām, ka tās bija no bibliotēkas ņemtās grāmatas, jo izrādās, ka kādai no grāmatām sakrita bibliotēkas svītru kods ar kaut ko no veikala :D
Nedēļas nogalē ieplānotais seminārs tika pārcelts un galu galā dodos mājās(pašlaik šito rakstu sēžot autobusā, jo krēsli ir neērti un nevaru aizmigt, publicēšu gan, protams, mājās, jo šis nav tas superīgais autobuss, kurā ir wifi pieslēgums :D pašlaik esmu Mālpilī Sniedzes ielā 1- autoostā un nu jau braucu tālāk...)... pa brīvdienām cītīgi mācīšos Vides un Ilgtspējīgas attīstības kontroldarbam, kā arī gatavošu konspektu Latvijas grāmatniecības vēsturei pasaules kultūras kontekstā. (Smuki lekciju nosaukumi, ne?)
Nākamnedēļ jau eksāmeni.. eh, otrā sesija būs nokārtota un viens gads studentes ādā jau nodzīvots. J Šodien braucot trolejbusā domāju par dienu, kad devos iesniegt dokumentus LU un par dienu, kad pirmo reizi devos uz SZF fakultāti. Diezgan amizanti. Maldījos, nezināju, kur iet, ar kādu transportu braukt. Zvanījos visiem pazīstamajiem, kas dzīvo Rīgā. Pētīju karti... Stāvēju rindā uz līguma parakstīšanu.. bet šodien? Rīgu jau pārzinu gana labi, lai nebūtu jāsatraucas, ka apmaldīšos.. Protams, ja es brauktu uz kaut kuru citu Rīgas pusi, kur vēl neesmu bijusi , varētu sanākt pamaldīties, bet es jau spētu tikt galā un atrast ceļu mājup. Ak, šī nostaļģija.... J
Ak, jā! Mājās mani gaida jaunais suņuks! Bet tas jau ir cits stāsts :D