otrdiena, 2011. gada 30. augusts

Izlozes rezultāti

Šodien ir mana bloga dzimšanas diena :) un veicu izlozi, kā jau solīju :)
Ir daži galīgi nepacietīgi dalībnieki, kas man jau sen jautā, kad būs, kad būs.. :D
Tad te nu IR! Sarakstīju 7 dalībnieku vārdus, salocīju, aizvēru acis un vēl sajaucu un izvilku ->

Apsveicu! izlozes uzvarētājs ir VALTS! :) (pirmais un visnepacietīgākais dalībnieks)
Paldies visiem dalībniekiem, gaidām nākamā gada izlozi ;)

svētdiena, 2011. gada 28. augusts

August Rush

Beidzot saņēmos un noskatījos. Emocijas pašlaik neizsakāmas. Labi jau labi, zinu kā taču ir tikai filma, bet kāda! Tiešām emocionāli... es šobrīd pat nespēju īsti skaidri un loģiski izteikties. Tikai zinu, ka šī filma manā topā ierindojas augšgalā. Un atkal es nenoturējos un asaras tomēr bija. kaut gan centos, bet es nespēju apklusināt emocijas, turklāt es nemaz nezinu vai tas ir nepieciešams. Vieglāk taču, ja izliek emocijas, lai arī tās būtu asaras. Dažreiz arī lielas meitenes raud, vai no patiesām emocijām būtu jākaunas? Varbūt kādam tas tā šķiet, bet ne man.. Būšu patiesa...
August Rush: "I belive in music way that people belives in fairytales.." No šīs filmas var gūt daudz lielisku atziņu, ir tikai jāklausās ;) Brīžiem šī filma liekas pasmaga, bet brīžiem tiešām kā brīnumaina pasaka, bet es ticu, ka arī realitātē var notikt tas, kas filmā. JO lai izdomātu filmu ir nepieciešama dzīves pieredze un autors noteikti smeļas idejas no dzīves. neesmu izpētījusi, ko var zināt - varbūt šis ir īsts stāsts.
Kerija Rasela kā aktrise man patīk jau sen, viņai labi izdodas iejusties un izrādīt īstās emocijas dabiskā veidā.(turklāt viņai ir perfektie mati :)) Neesmu māte un nezinu šīs emocijas, kuras tu izjūti 11 gadus domājot, ka bērns ir miris un pēc tam uzzinot, ka viņš ir dzīvs, bet tu neesi spējis viņam sniegt palīdzību, bet es spēju iedomāties, cik tas varētu būt smagi. Nedod Dievs, ka kādreiz ar mani vai vienalga kādu citu tā notiktu.  Tiešām es ļoti pārdzīvoju līdzi šai filmai un apbrīnoju to. PERFEKTA!
p.s.Paldies Luīzei, kura ieteica noskatīties.

piektdiena, 2011. gada 26. augusts

CPD-23 - Thing 5

Un turpinot visu šo padarīšanu....Šoreiz tēma ir - reflective practise..
Lasot izklausās sarežģīti, bet saprotu, ka tas ir pavisam vienkārši. Kaut gan cik nu vienkārši var novērtēt sevi un savus panākumus, veiksmes un neveiksmes projektā un kur nu vēl dzīvē? Cik gan viegli ir pateikt, ka man nepatīk tas vai šis, bet cik grūti ir atklāt kāpēc nepatīk, ka mēs nesaprotam, ka mums tas šķiet it kā labāks par ierasto, bet esam tik ļoti pieraduši pie tā vecā, ka jauno nevēlamies pieņemt, ka citam varbūt kaut kas izdodas ātrāk vai labāk. Vismaz mums no malas šķiet, ka labāk, kaut gan viss taču dzīvē notiek tā, kā tu pats to izveido. Protams, ir arī kaut kāds augstāks spēks, kas veido likteni, bet mēs paši to varam izmainīt un darīt tā, kā ir vislabāk mums, jo kas vienam labs, tas otram var būt galīgi nepiemērots. Labi, nu jau es te nedaudz aizrunājos par it kā ne īsto tēmu, bet tomēr, kādreiz jau der savas dziļās un reizēm tādas neizprotamās domas izlikt, lai saprastu un atrastu loģiku un saistījumu.
Tātad, piedaloties šajā cpd23 esmu guvusi pieredzi, ka ne viss, kas citiem ļoti patīk, der man, jo, kā jau minēju cpd23 thing 4 rakstā, tad man ne pārāk noderīgs liekās PUSHNOTE, un man nemaz nav jāņem vērā tas, ka kādam tas likās šaušalīgi noderīgs, jo man ir savs viedoklis. pirms kāda laika rakstīju, ka gribu prom no interneta pasaules, jo sāk likties, ka cilvēks, kas nav reģistrējies internetā, nemaz neeksistē. Daļēji es savas domas joprojām apstiprinu, bet daļēji noliedzu. Jo kopš dalības projektā, es saprotu, ka tu vari būt vienots ar visu pasauli, ja vien esi mobils. mūsdienu paaudze vairs nevar iztikt bez interneta pasaules, un tāpat arī es. Varu pavadīt vairākas stundas lasot citus blogus, aplūkot draugu fotogrāfijas, jo pati es šovasar nespēju visus apciemot. Neesmu bijusi tālāk par Rīgas rajona robežām, kaut gan Nītaure ir drusku, drusku ārpus Rīgas rajona, bet esmu aplūkojusi visus caurs draugiem.lv, kaut gan šis portāls tiešām ir palicis garlaicīgs. Visvairāk jaunumus es pašlaik uzzinu caur twitter.
Lai arī pašlaik izpildu tikai 5. lietu no 23. lietu saraksta, es saprotu, ka dalība šajā projektā mani tiešām izglīto. protams, ir lietas, ko es jau zinu, jau esmu izmantojusi, bet tomēr ir arī dažādas lietas, ko es gūstu no jauna, turklāt manu blogu pašlaik lasa arī pilnīgi sveši starptautiskā mērogā, cenšoties tulkot caur ne pārāk izdevušos google translate, bet tomēr šī ir iespēja viņiem saprast manu vārstījumu.
Turpmāk arī centīšos būt vienota visās vietnēs, kurās esmu reģistrējusies, jo es vēlos, lai tie, kam mani nepieciešams atrast, var to izdarīt vienkārši iegoolējot un atrodot, kur es esmu un kā ar mani sazināties. Turklāt esmu iesaistījusies LU SZF Mentoru sistēmā un nedaudz piepalīdzu arī SZF SP darbiņos, un kā gan cilvēki mani atradīs, ja vienreiz redzējuši, bet info vajag? Tāpēc es uzskatu, ka google profils ir lielisks rīks sevis reklamēšanai.
Paldies cpd23 par iespēju pilnveidot sevi un savu interneta es, iepazīt citus dalībniekus caur viņu blogiem un iemācīties lietot dažādus web.2.0 rīkus. :)

Sunrise Avenue - Welcome To My Life

Šis ļoti liek aizdomāties par dzīvi.. Un nedaudz arī noripināt pa kādai asariņai pār vaigu. Vienkārši un skaisti. Paklausies, paskaties, padomā...

yo&yo



 Jei, beidzot biju uz hokeju! DINAMO RĪGA! pa kluso nofočēju viņu muguras uz kurām sākumā skatījos vairāk nekā uz spēli :D sēdējām pārāk tuvu, jo hokejisti un treneri lielāko daļu spēles stāv un viņu muguras aizsedz skatu. Kopš pagājušā gada, tiešām var redzēt izmaiņas spēlē, un ne tikai komandas sastāvā. Labi, rezultāts, diemžēl nebija no labākajiem, bet tomēr spēle bija skatāma, jo Dinamo spēlētāji vairāk dodas uzbrukumos, un ir mazāk noraidījumu. Iespējams, ka jaunais treneris Pekka Rautakallio aizvedīs DINAMO līdz kausam :) šovakar gan skatīšos spēli pa TV.
Pats trakākais bija, kad ripa ielidoja stiklā tieši man pretī, žļe, ka neredzēju atkārtojumu, mož varētu redzēt, cik ļoti es salecos :D priecājos, ka aizsargstikls izturēja :D un vēl kas! Esmu ļoti dusmīga uz Karsumu! Kāpēc viņš aizmeta ripu divus solus tālāk no manis, ja es sēdēju viņam tieši aiz muguras? tas tiešām nebija godīgi, turklāt man viņam ir kompromitējošs materiāls :D paparacci bilde no Rīgas svētkiem :D
Vakar kopa ar @EsmuLaura biju uz Otrās elpas veikaliņu. Atdevu dažas drēbes, kas man īsti neder un māsai ar ne pārāk.. bet varbūt kādam noder, turklāt visa nauda, ko šajā veikaliņā samaksā, tiek ziedota dažādām labdarības iestādēm. Nopirku tur divas P.Koelju grāmatas :) Tur daudz kas ir tiešām labs un lietojams par lētām cenām. Tad vēl ar Lauru bijām uz jauno Yo&Yo - saldētā jogurta kafejnīcu :) Super gardi!
 Liec cik gribi un ko gribi, maksā tikai par svaru, diezgan lēti :)

ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts

Rīgas svētki


Uh.. svētku laikā pat nesanāca laika ieiet blogā, un nu ir atkal iekavēts mans plāns ar CPD23 uzdevumiem, bet centīšos to šodien labot, šodien darbs tik vakarā.tā ka rīts ir brīvs :D kaut gan nosacīti brīvs, jo šodien daudz darāmā. Tā kā Dace diemžēl jau aizlidoja, tad man vairs nav "darbs mājās" un nu jāpārvācas atpakaļ uz lielo istabu, lai atbrīvotu vietu  mūsu jaunajiem dzīvokļabiedriem- Valtam un Inesei :)
Šajās svētku dienās pie manis ciemojas māsa, tad nu šopingojām uz nebēdu :D un guvums bija labs. izbaudījām arī svētkus, un vēl braucām ar liftu viesnīcā Latvija, sajūtas ir kā ir, kad esi 26 stāvus augstu un Rīga tev zem kājām, kā maza leļļu pilsētele.. paklausījāmies, kā trīs svārkos ģērbti puiši kolosāli spēlēja dažādas dziesmas. viņiem tiešām izdevās iekustināt gandrīz ikvienu garāmgājēju. izstaigājām dažādus svētku tirdziņus, saņēmu vēl vienu jauku dāvaniņu no mincīša. kājas jau bija ļoooti piekusušas, bet tomēr devāmies uz 11. novembra krastmalu un vērojām Rīgas jaunās atslēgas izliešanas procesu, drusku paklausījāmies koncertu, mēs ar minci turpat pūlī padejojām(citi arī ņēma piemēru no mums un mēģināja uzdancot), un no akmens tilta vērojām kolosālo salūtu. Šoreiz tiešām budžetu netaupīja un salūts bija ļoti baudāms. :) Mājās braucot autobusā kāpt neriskējām, jo tas bija tā pārbāzts, ka cits citam uz galvas gatavi kāpt un autubusam zem riepām krist, lai tikai tiktu iekšā. Mēs tik pasmējāmies un iekāpām mikriņā, kas mūs mājās nogādāja pat 2x ātrāk kā to izdarītu tas gaļas vagons :D

trešdiena, 2011. gada 17. augusts

CPD-23 - Thing 4

Jauns rīts, jauns CPD23 uzdevums, ceru, katru dienu pa kādam iekavētajam uzdevumam izpildīt..
Šodiens uzdevums ir par Twitter, RSS un Pushnote.
Ar Twitteri viss ir diezgan vienkārši, jo jau pirms kāda laika nolēmu izmēģināt, kas tas ir par joku un lai redzētu jaunumus par svarīgām lietām, jo pašlaik tvīto ne tikai mani draugi, bet arī pasniedzēji, un arī dažādas mani interesējošas iestādes. Tagad es vienmēr uzzinu par dažādiem LU jaunumiem. Mani tvīti ir te ;) Twittera dizains ir ļoti vienkāršs, te nav nekā lieka, turklāt tas slavenais zilais putniņš ir ļoti simpātisks :) Tiem, kas nezina, kas tas ir par putnu- šajā saitā vari ievietot 140 zīmju garu ziņu (vai saiti uz kādu citu web lapu), kuru uzreiz redz visi tavi sekotāji, kas vēlas lasīt tavus jaunumus. Tā ir ērta un ātra īsu ziņu nodošana.

Nakamais ir RSS. Nekad neesmu mēģinājusi to lietot, tāpēc tas tiešām būs kaut kas jauns, ko man iemācīties. RSS izmanto lai piegādātu atsevišķas tīmekļa satura vienības, kopā ar īsu aprakstu un saiti uz pilno saturu. Informācija tiek piegādāta kā XML fails, ko sauc par RSS padevēm, RSS barotnēm, RSS straumēm jeb RSS kanāliem. Tādējādi visas jaunās ziņas var ērti palūkot vienā vietnē un nav jāiet uz katru web lapu atsevišķi. Izklausās ērti, tāpēc došos izmēģināt. Tas bija elementāri un patiesām ērti-  nospied pogu subscribe un tu redzi savā igoogle rss logu ar jaunumiem. Šāda opcija ir gandrīz visām mājaslapām, piem., delfi labajā augšējā stūrī ir rss podziņa. :)


Un trešā lieta uzdevumā ir PUSHNOTE. Arī šis man ir kaut kas jauns, ko izpētīt. :) Reģistrēšanās ir vienkārša. Pushnote vietnē var ievadīt kādas citas tīmekļa vietnes saiti, novērtēt to un komentēt jebkuru tīmekļa vietni. Manuprāt diezgan līdzīgs twitterim, tikai nedaudz sarežģītāks. nedomāju, ka es šo izmantošu pārāk bieži, varbūt kādreiz. Mans pushnote. 
Tad nu tā, visi trīs rīki ir izpētīti, atzīti par labu esam.

otrdiena, 2011. gada 16. augusts

ūdens un citi prieki :D

Lapsenes sakostā roka joprojām niez.. laikam jau toč bus kaut kāda alerģija tomēr. :(
Vakar pie mums ciemos bija Laura.. taisīju pirmo reizi uzpūteni- un sanāca izcili labi! Pat pārāk labi priekš pirmās reizes :D aizbraucām uz Vakarbuļļu pludmali un gribējām nākt mājās gar jūras malu, tā jau arī darījām, tikai drusku par tuvu nogriezāmies un iznācām nevis pie mājas, bet apm 5 pieturas iepriekš uz ceļa pie attīrīšanas iekārtām.. :D Tur traki smird :D nācās braukt mājās ar autobusu :D sagaidījām Kārli no darba ar gardām vakariņām, papļāpājām un tad jau pavadījām lauru uz autobusu... Pēc tam ar minci devāmies izpētīt, kur tad mēs par ātru nogriezāmies... un jā.. atradu :D izrādās, ka drusku iepriekš arī ir tieši tādas pašas dzeltenas pārģērbšanās būdiņas, kā šajā peldētavā, kas pie mola :D ai, tā nu mums vēl sanāca jauka pasēdēšana pie jūras..žēl, ka nepaņēmām līdzi fotoaparātu..bet varbūt būs sanākusi bilde mīļuma telefonā :)
Tās krāsas vakar bija neaprakstāmas. Tādi pasteļtoņu mākoņi, kas, tā kā ar akvareļkrāsām gleznoti, saplūst ar tālumā esošo pēlēcīgbalto miglu, kura aizsedz kravas kuģus, un  tad vēl pasteļtonīga, pilnīgi mierīga jūra, pa kuru aizburāja liels veclaicīgs buru kuģis ar trim mastiem, un turpat netālu, tumšo mākoņu apņemta, ieslēdzās bāka, rādot savu spožo gaismu citiem kuģiem :)

CPD-23 - Thing 3

Tātad ķeramies pie Lietas numur 3! Šoreiz ir likts padomāt par savu esību interneta plašumos, par vienotu niku blogger, twitter, facebook un citās lapās, lai cilvēki var mūs atpazīt, vienots niks, vienota bilde vai bloga fons un tā teikt brends jeb sauklis, bet to vēl  neesmu izdomājusi un vizuālo arī ne, vēl padomāšu.
Vēl uzdevuma daļa ir sevi izgooglēt. skatīšos, kas nu sanāks, bez nika nomainīšanas un tad, kad visur būšu vienota. :)
Rezultātā uzrādījās  citas Elīnas google profils, tātad manējais ir jālabo, jo to neatrada. Google mani atrada re-teksti, facebook, receptes.lv, Labasdabas lapā, draugiem.lv, kā arī pie paulig krustvārdu mīklas uzvarētājiem, Rakstos par galda hokeja turnīru, twitter kontu arī galu galā atrada un vēl atrada dažas citas Elīnas Sniedzes. Pašlaik došos nomainīt visur apmēram vienu niku un vārdu, uzvārdu pielikt, lai tiešām var zināt, ka tā esmu es. Turklāt nomainīšu arī vienotas bildes visur.
Tas nemaz nebija viegli... jāatceras visas vietnes, kur esmu reģistrējusies, jāsaliek vienāds info. un tagad pamēģināšu sevi atrast vēlreiz :) Tagad tas ir nedaudz vieglāk un vēl vairāk rezultātu.
Ja vēlies atrast vairāk info par mani, tad ieskaties te, tas ir mans profils un tur ir saites uz citiem profiliem un meklējamiem vārdiem :) Pašlaik jāatpūtina nogurušās acis, jo tas paņēma daudz laika.

pirmdiena, 2011. gada 15. augusts

un kaimiņš atkal pīpē...

Jei, mums beidzot rāda TV.. it kā jau var arī tīri labi bez viņa iztikt, bet reizēm tomēr gribas noskatīties ziņas, nevis dzīvot kā tumsoņām (tomēr dzīvojoties pie Monikas tantes esmu pieradusi skatīties vismaz panorāmu) un nenāk par ļaunu arī kāda filma, kad galīgi nav ko darīt... vismaz kā pie cilvēkiem.
Tad vēl man te viendien iekoda lapsene! Kaut kāda nenormālā, jo man nekad nav bijusi alerģija, bet roka šoreiz sapampa kā vēl nekad, labi, ka sasmērējot ar kaut kādu to smēri kodumiem  pampums nogāja divu dienu laikā. vismaz ieraudzīju savu roku normālu nevis izkāmējušu :D
Kopā ar mīļuma māsu Daci beidzot sapratām, ka "Ādams bija dežūrcūka". Ieva nevarēja apēst ābolu un iedeva viņa, un tā aizsākās dežūrcūku pienākumi. protams, tagad izriet, ka tikai tāpēc mēs pašlaik neesam paradīzes dārzā...
bet man ir sava paradīze, te.. zem rozā segas... Mincis jau aizgāja uz darbu, sataisīju viņam pusdienmaizes un palīdu atpakaļ siltumkrātuvē. :D Nezinu, nezinu, ko gan es darīšu ziemā, ja man tagad jau dažreiz ir jāvelk džemperis un divas jakas un biezzeķes.
Bijām atkal pasēņot.. pareizāk sakot fotosēņot un drusku gaileņot. Mums ar Lauru bija lieliska fotosesija mežā, pie meža un ar gailenēm :D rezultātā man jau ta tai grozā ar kaut kas bija, bet Laurai tur tik viena gailene un tā pati paņemta no Kārļa groza :D pāris bekas jau ar mincis atrada, tā ka sēņu laiks ir tiešām sācies..
P.S. un kaimiņš atkal pīpē. kā es to zinu? jo pa logu nāk iekšā smirdīgie lēto cigarešu dūmi.

CPD-23 - Thing 2

Esmu izgājusi cauri arī Thing 2, kuras ietvaros bija jāaplūko citu projekta dalībnieku blogi, un jāpievieno grāmatzīmju sarakstam. Tā, kā Dalībnieku ir ļoti daudz visus nemaz nav iespējams aplūkot, tad nu daži uz labu laimi spiesti un ieinteresējuši mani un kuriem turpmāk sekošu -Alice's 23 ThingAngellibrarian in BangkokThe Vibrant Library
Sapratu, ka nav svarīgi kādā valodā tu raksti, jo sākotnēji domāju, ka rakstīšu angliski, bet kādēļ, gan neiepazīstināt ar CPD23 cilvekus, kas ar angļu valodu ir uz Jūs. Turklāt ir arī itāliski blogi, bet ielūkojoties tur atskārtu, ka jāatjauno itāļu valodas zināšanas, atradu arī Latvijas JS sekcijas biedru meiteņu blogi Ella's Nest un Papers un sadpaper.

CPD-23 - Thing 1


Uzsāku dalību projektā- 23 Things for Professional Developmentlai gan projekts sācies jau sen, sapratu, ka pieteikties vēl var un nolēmu uzsākt dalību, lai vismaz nedaudz uzlabotu savas zināšanas ar web 2.0 rīkiem un izpētītu citus ar bibliotēknozari saistītus blogus. Šī būs iespēja neformālā gaisotnē iepazīties un komunicēt ar cilvēkiem no dažādām valstīm. Protams, es pašlaik izpildu thing 1 kamēr citi jau ir tikuši līdz thing 12, bet tas man netraucē :)
THING 1
Pirmajā uzdevumā jāizvēlas kāds no šiem - bloggerwordpresstumblr vai posterous, un jāsāk blogot, tā kā es jau labu laiku blogoju te un esmu apradusi ar dažādajām opcijām, tad nolēmu neveidot otru blogu, jo tas tikai tā teikt "piedrazotu" internetu ar jaunu web lapeli, kuru es pēc šī projekta vairāk nelietotu, bet tāds jau nav projekta mērķis ;)
Tātad meklēšu, kas man jādara thing 2 un centīšos tikt līdzi visiem!

vakars uz mola


Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām,
Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām.
Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā.
Tikai ceļavējš ja pūtīs,
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..??

Debesis pret zemi Tā vēl nav bijis, tēt!

Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt.
Zvaigznes pāri malām
Izlieto vairs nesasmelt…jā,
Lai no jauna viss sāktos
Mums būs jāsāk no nekā
Turies man ciešāk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur – tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts...

piektdiena, 2011. gada 12. augusts

Ellias sapņi sāk piepildīties.

Tik jauki pasapņot sapni, kuru varēs patiešām izsapņot līdz pat realitātei :)

Kā man patīk, ka uz pasaules ir tik daudz arī labu cilvēku :)  cik kolosāli. es nespēju noticēt, ka viss notiek pa īstam un ar mani! Man būs tiešām skaistas kāzas. Esam jau arī izlēmuši par datumu, un tagad tas būs mūsu mērķis - sakrāt līdz šim datumam un tiešām paveikt visu pa skaisto.. Varbūt arī tomēr izdotos kāzas baznīcā, man tikai jāpiesakās uz svētdienas skolas nodarbībām, un tad nepieciešams nokristīties.. varētu tad patiešām izsapņot katras mazās meitenes sapni par puķu meitenīti pa priekšu, vienīgi iecerētā puķumeitiņa laikam vēl tad būs pārāk maza :) pašlaik vēl tik daudz ko sadomāt, jāparunā ar iecerētajiem vedējiem (vai vispār viņi piekritīs, bet pašlaik man šķiet, ka piekritīs :), jo tomēr arī viņiem būtu jau laikus daudz darba :) negribētos sasteigtas un pēdējā brīdī paveiktas lietas. gribu arī visas jaukās tradīcijas, jo precas tikai vienreiz un pa īstam, tā būs mana diena, pilna līksmības gluži kā filmās :)

ESMU TIIIIK NEIZSAKĀMI LAIMĪGA! Es izbaudu katru dienu, kas man dota, jo ar mani notiek tik daudz laba! Paldies cilvēkiem, kas ir ar mani :) Lai arī Jums veicas!

otrdiena, 2011. gada 9. augusts

ak tu jēziņ..

Pēdējā laikā cilvēki ir tiešām diezgan personiski uztveroši. izklausās, ka citi par mani zina vairāk kā es pati. Bet kā šodien lasīju kādu izteicienu, tad- Man nospļauties par to, ko man runā aiz muguras. Ja cilvēki nav apmierināti ar savu nožēlojamo dzīvi-lai jau domā par manējo.
Ja es rakstu savas domas šeit, tad tas nav vienmēr jāuztver personiski un konkrēti kādam domāts un pēc tam jāvelta dažādi zemteksti. Eh, esmu laimīga un uzrakstu savus plānus un ieceres, jo saka, ka rakstīt vārds ir spēcīgāks un vēlmes piepildās :) vai tas ir tik slikti? Es zinu, es rakstu publiskajā telpā un to lasa, kas vien vēlas, bet kas nevēlas var nelasīt ;)

šis un tas par visu un par neko

 ārā laiks ir vienkārši "kolosāls"- ta līst, ta spīd saule, tad abi reizē. Kā agrāk bērnībā teicām- lietus līst un saule spīd vecam vīram kažoks plīst, vai arī velns raganai kāzas dzen.

Eh, par kāzām runājot, datumus jau vēl gluži neplānojam, bet tā kā es gribu, lai tad ir silts laiks, tad ceram sakrāt naudiņas līdz nākamajai vasarai. Bet tāpat man patīk pašķielēt visādos blogos un citāda veida kāzu lapās, lai jau sāktu smelties idejas un aprēķinātu budžetu. :) Patiesībā lielos vilcienos viss jau ir diezgan skaidrs, ir apmēram jau arī izdomāta vieta, kas man tīri labi patīk, daudz vietas galdiem un dejošanai līdz rīta gaismai, kaut gan tā patālāk, bet vismaz līdz turienei varēs mož atrast visus nepieciešamos tiltus :) Man jau ir kāzām vizāžiste un kleitas dizainere - Linda (zinu, ka lasi :p tu esi supercilvēks! un īpašs gadījums :)), kurai ir arī laba šuvēja.. un es jau vienvakar sastādīju viesu sarakstu, kurā budžeta dēļ būs tikai tuvākie radi un pašu tuvākie draugi pašlaik ir uz apm 40 cilvēkiem, bet droši vien kādu vēl esmu piemirsusi, bet var nebēdāt, vēl laika līdz tam gana :) Negribas jau arī taisīt lielās kāzas, kur pusi cilvēku redzētu pirmoreiz :D
Jā, dzīve ir skaista! 
Vēl kas! - Tiem, kas domā, ka bildinājumu saņēmu interesanta stāvokļa pēc- Tas tā nav un kādu tuvāko piecgadi vēl nav plānots ;) nav ko satraukties, šis lēmums ir vienkārši balstīts uz mīlestību un superīgo kopdzīvi. Mums vienkārši ļoti labi izdodas un savādāku dzīvi viens bez otra nevaram un pat negribam iedomāties. Mums viss pašlaik rit  pēc plāna ;)
Vakar satiku Tēti, man beidzot ir termometrs :D savādāk reizēm temperatūru nosaku uz pašsajūtu :D jo jaunmodīgo pirkt negribēju, jo tas, manuprāt, šmaucas :D Tāpēc man tagad ir īstais no pašas Krievijas vests :D šad tad jau kaut kas labs tur ir..
Diemžēl darba dēļ netiku braucienā uz Poliju, bet varbūt citrreiz. :)
Vakar bijām uz filmu- Neciešamie bosi-  Horrible Bosses. Vienkārši kolosāla komēdija, izsmieties varēja pēc sirds patikas. Protams, līdz 12 gadu vecumam nav iesakāma, dažu perversiju pēc un turklāt ir arī pāris asa sižeta skati, bet man patika, smējos visu laiku, turklāt dažu brīdi viena pati pa visu kinoteātra zāli, baidījos, ka kāds mani nenāk sist, bet smējos tāpat. un pēc filmas smējos vēl ilgi.
LAI JUMS ARĪ IZDODAS!

sestdiena, 2011. gada 6. augusts

sasmējos :D

Trolejbusā iekāpj sirma kundze, pēc viņas iekāpj jauns vīrietis. Viņš vaicā:
-Atvainojiet, vai ar šo aizbraukšu līdz Centrāltirgum?
-Nē,- kundze atbild.
Vīrietis izkāpj, durvis aizveras un trolejbuss sāk braukt, un kundzīte skaļi piebilst:
- bet es gan aizbraukšu...

Tā sasmējos, kad draugiem.lv izlasīju šo joku, es nezinu vai tas tā ir noticis dzīvē, bet tiešām būtu smieklīgi. Feins tantuks :D
man tikai autobusos vienmēr gadās ašie tantuki, kas grūz nost no kājām lai tikai tiktu autobusā. Sākumā iet klibodamas un uz nūjiņas atspiezdamās, bet.. tad pienāk autobuss un viņas sāk pārvietoties skriešus un grūstoties :D
Aiz loga lēnām pil lietus lāses, bet es esmu satuntuļojusies jakās un uzvilkusi biezās zeķes.. interesanti, ko gan es darīšu ziemā. bail pat iedomāties.
Vēl es šajās dienās esmu aizdomājusies par to, ko gan vēlēt jaunajās vēlēšanās. Ja reiz vecā Saeima atlaista, tad no tiem deputātiem nevienam nevajadzētu atrasties tur vairs. Jo pēc manas loģikas sanāk dīvaini, ka pieņems atpakaļ atlaistos darbiniekus, parasti tā nenotiek- ja atlaiž, tad atlaiž un tu tur vairs neesi gaidīts. Vajadzētu būt pavisam citām sejām, citām partijām. vienīgi, ka tad mēs nezinām, kam uzticēties un kam ne. bet tad arī pašas vēlēšanas būtu interesantākas, jo pašlaik Tāpat ZZS un Vienotībai ir lielas iespējas tikt atpakaļ, lai arī šie nav it kā trakākie varianti, bet tomēr. neko labu paveikušas ar nav. ATLAISTS-> TAD ATLAISTS!.domāju, ka sava veida loģika manā vārstījumā tomēr ir.

piektdiena, 2011. gada 5. augusts

Closer To The Edge

Nespēju noticēt, ka man rokās ir biļetes uz šo koncertu! tas būs kaut kas iespaidīgs un kolosāls :) Ok, savilkām uz kādu mirkli jostas, bet tomēr paspējām uz lētajām biļetēm un mēs tur būsim! 2.Novembris- Arēnā Rīga - 30 Seconds To The Mars koncerttūre - THIS IS WAR! Nevaru sagaidīt! :))

happy

Jei, kopā ar minčuku Vecrīgā nosvinējām mūsu jauko notikumu, patīkami pasēdēt, šo to apēst vai iedzert un drusku aizmirsties no ikdienas steigas. Mēs tomēr esam jaunieši, bet nu jau sākam justies nedaudz ierūsējuši, domājam tikai par darbu, tad nu pēc lielas strādāšanas pavisam pelnīta atpūta. Turklāt dzīvojam vienreiz! Un noklausījāmies beigas no tīri feina koncerta :D Man tiiik ļoti naktī patīk skats uz Rīgu no tilta...
Pavadīju Lindu uz Frankfurti, esmu nolēmusi, ka gan kādreiz aizbraukšu ciemos :) Kā ne kā Linda pieteicās būt kleitas šuvēja :D kaut gan tas tāpat būs pēc ilga laika, kamēr sakrāsim naudiņas :)
šodien atkal drusku pašopingoju.. man patīk ieiet veikalā un justies samērā brīvi, ka esmu strādājusi un nopelnījusi arī kaut ko sev nopirkt nevis tikai rēķinus apmaksāt.
Vēl es uztaisīju bildītes. sen jau gribēju izdrukāt bildes, un nolēmu, ka ik pa laiciņam pa daļai sākšu izgatavot, lai var piepildīt albūmiņu. Feināk tomēr ir skatīties reālas bildes albūmā.
Jāiet jāpiebeidz tie trakie gurķi :D labi, ka vēl sapnī nerādījās dejojoši Latgales salāti un burkas :D (starp citu sanāca garšīgi - tā ka varu uzsist sev pa plecu) :) Kas vēl jauns? hmm.. gatavoju mincim dzimšanas dienas pārsteigumu, bet neko nestāstīšu vēl, jo ja nu tomēr viņš ieskatās, lai arī pašlaik galīg neko apkārt neredz, jo raujās darbos, bet ja nu? :)
laikam lielākie jaunumi ir paklačoti :D

ceturtdiena, 2011. gada 4. augusts

trešdiena, 2011. gada 3. augusts

un es teicu....

Gandrīz kā šis, tikai skaistāks :)
Es sākumā nesapratu raudāt vai smieties no laimes, kas mani pārņēma mirklī, kad dzirdēju šos vārdus pa īstam. Un es neatvēru, es raudāju, es smējos, es apķēru viņu, es pārdomāju tajā brīdī visu dzīvi - un teicu- kā tu zināji izmēru? :) Viņš atvēra. un es vēl un vēl gribēju spiegt aiz laimes, drusku apvaldījos, lai nepamodinātu kaimiņus, un iztiku tikai ar laimes asarām  un šņukstošu - Jā, protams!
Ak dievs, tik perfekts! Labāku un skaistāku es iedomāties nevaru, tas tiešām ir kā īsts mīlestības apliecinājums, nevis kuram lielāks akmens :D
es tiešām nezinu, kā izteikt sajūtas, ko izjutu vakar vakarā, bet īsi un konkrēti sakot - superdupermegagigadupersuperLAIMĪGA!
Patiesībā es pat nezinu vai vēlos te rakstīt šo ieraktu, bet kādreiz jau vajag palielīties!