ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

turpinās...

eh, man pagaidām turpinās tas pats, kas iepriekšējā rakstā.. nespēju vēl sevi sakārtot.. pārāk maz laika... reti kad sanāk laiks pat te kādu rakstiņu uzdrukāt.
tas jau laikam šajā gadalaikā pienāk katram otrajam..tāda kā depresija :D skola - darbs - skola.. un lielu daļu laika pavadu autobusā :D es nesūdzos, ka man būtu rutīna.. nope.. tās man nav.. traucē tikai iekavētie darbi.. un līdz oktobrim man tādu nebija... hmm... laikam oktobris man nav labvēlīgs mēnesis... :(
TĀPĒC.. lai to labotu mēs ar Rasu esam nolēmušas sev sarīkot Helovīnballīti ar spocīgiem ēdieniem un krāšņām dekorācijām :) kaut kādā veidā jāizdzen no sevis tas drūmums :)
Turklāt man no laukiem ir atvesti ķirbīši.. varētu izgrebt un uzcept kādu ķirbju muffinu vai pīrāgu :)
turklāt jau pavisam drīz pie LIDO uzslies egli :D jāsāk jau būs noskaņoties Ziemassvētkiem...

otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Apnikums un migla

Eh, man pašlaik uznācis galīgs apnikums. ārā pienbalta migla-nevaru pat lāga pretējo māju saredzēt, pa TV sola siltu un saulainu dienu.. hmm.. LU pašlaik līdz kaklam ar saviem muļķīgajiem pasniedzējiem... Šodien paņēmu brīvdienu, lai izdarītu iekavētos darbus un nomierinātos no ikdienas steigas. Savādāk viens darbs, studijas un tad otrs darbs.. citreiz vēl darba apmācības tam visam pa vidu. agrā celšanās jau apnikusi.. turklāt nezinu kāpēc, bet nu nesanāk brīvdienā izgulēties par visu nedēļu... lai arī kopā saliekot brīvdienās esmu nogulējusi gandrīz veselu dienu :D bet nu neko.
vienkārši jāatgūst spēki, jāsaņemas jāizpilda mājasdarbi un jādodas šai kaujā ar jaunu sparu.
Kāpēc skolēniem ir brīvdienas, bet studentiem tikpat kā nav?
he, Semā stāsta par antigravitātes jogu :D tas man liek padomāt, ka man jau labu laiku atkal nav sanācis palasīt Ēd, Lūdzies,Mīli. Šķiet, ka neesmu to darījusi kopš pārvācāmies uz jauno dzīvokli un sāku strādāt jaunajā darbiņā. Ceru to labot, man nepieciešama sava terapija :)
Vēl Semā rāda par Iļģuciema sieviešu cietumu.. žēl to bērniņu :( Prieks, ka arī šīm sievietēm tur ir tīri laba dzīve(vismaz tā izskatās šajā raidījumā) bet žēl, ka viņas ir iepriekš izvēlējušās tādu dzīves veidu, kas lika viņām tur nonākt.

Patīk šī dziesma. šis gan nav oficiālais video, tas arī protams ir ļoti foršs, jo kopā saiet visi kontinenti un visi ir happy. bet man tīri labi patīk kā šite dejo :) katrā gadījumā ar šo var uzlabot garastāvokli. Šodien laikam būs jāslēdz uz skaļo kāds no daudzajiem mūzikas kanāliem - tikko skaitīju laikam 14 kanāli.


hmm tikko reklamēja interesantu lietu... - Svētdien 15:10 "Tīņu sirdis" LTV7 ja sanāks laiks, tad noskatīšos.
Labi, jācenšās iztrausties no migas, sakopties un DARĪT! ;)

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

vēl visādi piedzīvojumi :)

Vinnēju RITO akcijā :) Super, man ir trīs jaukas garšvielu burciņas un arī termokrūze(kurai gan vēl jāaizdodas pakaļ.)
Šodien kopā ar Rasu biju ļooti jaukā veikaliņā un sapirkos garšvielas - Grauda spēks (par šo veikaliņu uzzināju - Absolūts ēd) Apkalpošana kolosāla, prieks parunāties ar zinošu cilvēku, kas pastāsta vēl visādas interesantas lietas. Izgājām ar smaidu. Noteikti iegriezīšos atkal, jo vairāk šādas garšvielas un miltus nepirkšu nekādās maximās. sanāk lētāk un ekoloģiskāk.Pēdējā laikā man tā dzīve tāda EKO stilā iegrozījusies. būtu vēl feini šķirot atkritumus, bet tam jau nav jēgas, ja viss iet vienā konteinerā. :(
šodien kopā ar Rasu nosvinējām manu rītdienas vārda dienu :) ēdām gardo Kārļa taisīto pupiņu zupu un uzvārījām karsto šokolādi ar zefīriem :) nezināju, ka kūstot viņi ir vēl gardāki nekā cepot. :) 

Nepieciešams:
Piens
šokolāde
maršmellovi

Pagatavošana:
uzsilda pienu, sadrupina iekšā šokolādi, uzkarsē līdz tā izkūst, lej krūzēs un ieliek maršmellova gabaliņus, vislabāk sagrieztus nedaudz smalkāk.

Lai labi garšo!

nemaz ne tik ilgi



Nu re nebija nemaz tik ilgi tā apkure jāgaida :) Jau vairākas dienas sēžam siltumā :) Pašlaik gan vēl nav pilnībā silti, bet vismaz beidzot ir siltāk nekā ārā :D
Šorīt jau gribēju mincim teikt - Labi, šorīt taisi pusdienmaizes pats, es gulēšu ilgi. BET sapratu, ka man jābrauc uz skolu, jo agrais rīts. un vēl ieskaite. tad nu taisīju mums abiem pusdienmaizes.. toties viņš jau man bija uztaisījis tējiņu :)
šitas būtu stilīgi :D
MUMS IR LEDUSSKAPIS!interesanti,. ka vairs nevienā citā LV veikalā nevaru tādu atrast, lai salīdzinātu cenas, bet Anglijā tāds maksā ap 400mārciņām :) (vairs nav jāliek ēdiens uz lodžijas) Liels un jau PILNS ar lauku labumiem :D ciemos uz sāls maizi bija atbraukuši manējie - mamma, māsa un tētis.. Atveda visādus gardumus no vecmammām, vectēva un Krievijas :D Mums tagad ir krievu eļļa, cukurs, iebiezinātais piens un vārīts iebiezinātais piens. Tētis teica, ka citi nāk ar sāli, bet viņš ar cukuru :) un man tas tīri labi patīk :) Varēšu cept pīrāgu un pildījumā likt iebiezināto pienu :)
Vēl mums beidzot ir liels katls :D taburetes, kur apsēsties ciemiņiem, un vēl visādas nepieciešamās lietas, kas mums trūka jaunajā mītnē. Vispār man te tīri labi patīk :) Lielāko daļu jau esmu sakārtojusi un satīrījusi.. tik ik pa laikam vēl atrodas visādas kārtojamās lietas..
Pirmo darba dienu jaunajā darbā aizvadīju godam. Meitenes teica, ka parasti pirmā nedēļa ir tāda, ka stāvi un blisinies, bet man jau pat bija pāris konsultācijas. Domāju, ka iesākumam gana labi :)

Tikko iesniedzu savu starppārbaudījuma darbu datu bāžu veidošanā :) cerams, ka rezultāts būs gana labs. pagaidām vispār atzīmes mani tīri labi apmierina :) Šodien man darbā brīvdiena, tad nu jāsagatavo iekavētie un neiekavētie darbi, kamēr ir laiks...

otrdiena, 2011. gada 11. oktobris

Laulība

Kad tovakar atgriezos mājās sieva jau gatavoja vakariņas. Paņēmu viņas roku un teicu: „gribu tev ko pateikt“. Viņa apsēdās un klusām sāka ēst. Viņas acīs vēl parādījās skumjas.

Sajutu, kad man grūti atvērt muti. Bet piespiedu sevi pateikt to, par ko tik ilgi biju domājis. „Es gribu šķirties“...- mierīgā tonī uzsāku sarunu.

Neizskatījās, ka viņu būtu sakaitinājuši šie mani vārdi. Viņa tikai maigi pajautāja: „Kapēc?“

Es neko neatbildēju. Viņa sadusmojās. Metot dakšiņu uz grīdas, uzkliedza man: „Tu neesi vīrietis!“ Tovakar mēs vairāk nesarunājāmies. Viņa raudāja paslēpusi seju spilvenā. Zinu, viņa centās saprast, kas notika mūsu laulībām. Bet diezvai es varēju atrast piemērotu atbildi. Es vienkārši iemīlējos Rasā. Un viņu vairs nemīlēju. Es tikai jutu viņai žēlastību.

Ar vainas apziņu sirdī sagatavoju šķiršanās dokumentus, kur piekritu, kad viņai paliek mūsu māja un automašīna, kā arī 30% manas firmas akcijas. Tik ieskatījusies dokumentos, viņa tos saplēsa. Sieviete, kura ar mani nodzīvoja 10 savus dzīves gadus man kļuva sveša. Man viņas bija žēl, viņas izniekotais laiks ar mani, bet es nevarēju atteikties no tā, ko tik sirsnīgi apsolīju Rasai.

Galu galā viņa skaļi apraudājās, kas man nebija negaidīti. Biju tam sagatavojies. Patiesību sakot, kad viņa apraudājās man pat kļuva vieglāk. Domas par šķiršanos, jau dažas nedēļas mocījušas mani, beidzot ieguva stingru un skaidru tēlu.

Nākamajā dienā atgriezos mājās ļoti vēlu. Noliekusies pie galda viņa kaut ko rakstīja. Pat nepaēdis vakariņas iekritu gultā un acumirklī aizmigu. Biju patīkami noguris pēc lieliski pavadītās dienas ar Rasu. Kad pamodos viņa vēl jo projām rakstīja. Mani neinteresēja ko viņa raksta, tad pagriezos uz otra sāna un atkal iemigu.

No rīta viņa iepazīstināja ar saviem šķiršanās noteikumiem: viņa no manis neko negrib, viņa tikai grib, lai par šķiršanos būtu brīdināta mēnesi iepriekš. Viņa prasīja to mēnesi abiem, cik vien iespējams, pacensties dzīvot kā iepriekš. Viņa norādīja vienkāršu iemeslu, kāpēc viņa to lūdz: mūsu dēlam ir eksāmeni un viņa nevēlas, kad mūsu brūkošā laulība iespaidotu viņa mācības.

Es visam piekritu, bet viņa vēlējās vēl kaut ko. Viņa paprasīja man, lai atgādinu, kā es viņu nesu uz rokām mūsu kāzu dienā.

Viņa prasīja, kad visu mēnesi, katru dienu viņu uz rokām iznestu no guļamistabas līdz ārdurvīm...

Domāju, ka viņa jūk prātā, bet nevēlējos nevajadzīgus strīdus un piekritu viņas dīvainajam lūgumam.

Kad pastāstīju Rasai par savas sievas šķiršanās noteikumiem, viņa skaļi nosmējās. „Kāds apsurds! Lai arī kādus trikus viņa izdomātu, viņai nāksies samierināties ar šķiršanos“- ar neslēptu nicinājumu viņa pateica.

Mums ar sievu nebija nekāds fizisks kontakts jau kopš tā laika, kad sapratu, ka gribu šķirties. Tātad, kad pirmajā dienā paņēmu viņu uz rokām abi jutāmies neērti. Dēls, tieši tajā brīdī iegāja koridorā un pat saplaukšķināja: „tētuks nes mammīti!“ Viņa vārdi man saspieda sirdi. No guļamistabas līdz viesistabai, no viesistabas līdz ārdurvīm- visus 10 metrus- nesu viņu savos apskāvienos. Viņa aizvēra acis un maigi palūdza „nesaki dēlam par šķiršanos“. Es pamāju ar galvu. Tie viņas vārdi mani kaut kā apbēdināja. Pie ārdurvīm noliku viņu uz zemes. Viņa aizgāja uz autobusu pieturu, gaidīt autobusu uz darbu. Es iesēdos automašīnā un klusēdams aizbraucu uz savu uzņēmumu.

Otrajā dienā viss notika gludāk. Viņa pieglaudās man pie krūtīm. Sajutu viņas smaržas. Pēkšņi es sapratu, kad par šo sievieti nerūpējos ilgu laiku... Pamanīju, ka viņa vairs nav jauna. Viņas sejā bija uzradušās krunkas, viņas mati sākuši sirmot! Viņa atdeva visu sevi mūsu laulībai. Kādu minūti es domāju, ko es izdarīju ar viņu.

Ceturtajā dienā, kad paņēmu viņu uz rokām, sajutu, ka atgriežas tuvības sajūta. Tā bija sieviete, kura savus 10 skaistākos dzīves gadus atdeva man.

Nākamajās divās dienās ievēroju, kad tuvības sajūta aug. Neteicu to Rasai. Nedēļai beidzoties ievēroju, kad kļuva viņu vieglāk nest. Droši vien ikdienas treniņš nebija gājis veltā.

Vienā rītā viņa nekādīgi nevarēja izvēlēties ko uzvilkt. Viņa piemērīja diezgan daudz kleitas, bet neatrada piemērotu. Viņa nopūtās: “visas manas kleitas izaugušas“. Es pēkšņi ievēroju cik viņa notievējusi, tas bija tas iemesls kāpēc man kļuva vieglāk viņu nest. Un pēkšņi pan iešāvās galvā... viņa tik daudz sāpes noglabājusi savā sirsniņā. Neapzināti es noliecos un pieskāros viņas galvai.

Tajā mirklī istabā ienāca dēls sacīdams: „tētuk, laiks nest mammīti.“ Acīmredzot, kā viņa tētis katru rītu nes viņa māmiņu savās rokās, kļuva viņam svarīga dzīves daļa. Mana sieva pamāja viņam ar roku, lai viņš pienāk tuvāk, un stipri apķēra viņu. Es pagāju malā, jo baidījos pārdomāt pēdējā minūtē. Tad paņēmu viņu uz rokām, izejot no guļamistabas, izejot caur viesistabu un koridoru. Viņas roka maigi un vienkārši apvijās man ap kaklu. Es stipri viņu turēju savos apskāvienos- tieši tā, kā mūsu kāzu dienā.

Mani skumdināja tas kā viņa notievēja. Pēdējā dienā, turēdams viņu rokās, smagi gāju uz priekšu. Dēls aizgāja uz skolu. Stipri viņu spiezdams pie krūtīm, pateicu: „es nepamanīju, ka mūsu dzīvē tik ļoti trūka tuvības“.

Aizbraucu uz darbu... steidzīgi izlecu no automašīnas, atstājot to neaizslēgtu. Baidījos, ka jeb kāda vilcināšanās nepiespiestu mani pārdomāt. Ātri kāpu augšā pa kāpnēm, kur mani jau gaidīja Rasa. „Piedod, Rasa, bet es vairs negribu šķirties“- pateicu viņai. Viņa paskatījās uz mani. „Vai tev temperatūra?“- jautāja viņa, cenzdamās pieskarties manai pierei. Es atstūmu viņas roku. „Piedod Rasa, bet es nolēmu nešķirties. Mana laulības dzīve, visticamāk, bija garlaicīga tādēļ, kad mēs ar sievu nespējām novērtēt mūsu ikdienas dzīves detaļas, nevis tāpēc, kad pārstājām viens otru mīlēt.

Šķiet tikai tagad sapratu, kad mūsu kāzu dienā ienesot sievu mūsu mājās, es apņēmos viņu sargāt līdz nāve mūs šķirs“.

Pēkšņi Rasa kā no miega pamodusies iepļaukāja mani, aizcirta durvis un sāka raudāt. Es jau skrēju lejā pa kāpnēm uz automobili.

Pa ceļam apstājos pie ziedu veikala. Pasūtīju skaistu ziedu pušķi savai sievai. Pārdevēja pajautāja, vai vēlos kaut ko uzrakstīt uz kartiņas. Pasmaidīju un uzrakstīju: es nēsāšu tevi uz rokām katru rītu, līdz nāve mūs izšķirs“.

Tajā vakarā atgriezos mājās ar ziedu pušķi rokās un smaidu sejā. Ātri uzkāpu pa augšā kāpnēm... mana sieva gulēja gultā mirusi.
Mana sieva cīnījās ar vēzi mēnešu mēnešus, bet es biju tik aizņemts ar Rasu, kad to pat nepamanīju. Ārstēšana bija neefektīga un viņa saprata, ka cerības izdzīvot vairs nav...Gribēdama apsargāt mūsu dēlu no negatīviem pārdzīvojumiem dēļ mūsu šķiršanās, viņa palūdza pagaidīt to vienu mēnesi...
Tagad- vismaz dēla acīs- esmu mīlošs vīrs...
/ stāsts no interneta plašumiem / 

apkuri vēl ilgi gaidīt...

Nu jau man ir jaunā dzīvokļa atslēdziņas :) tagad tikai jāmēģina mūsu mēbelītes, trauki, puķes un viss pārējais :) Pirksim paši savu ledusskapi :) Jau esam nolūkojuši tādu lielu sudraba krāsā. Lielu tāpēc, ka mēs ēdam daudz :D vajag daudz vietas pārtikai :) Vēl no laukiem atvedīsim veļasmašīnu un tad jau viss būs super. Palēnām atkal iekārtosimies.
vakar biju tur visu iztīrīt pirms ievākšanās, uh.. būs jābrauc arī vēl šodien izšrubēt grīdas.. iepriekš tur dzīvojuši cūķi, un virtuves atvilktnēs laikam turējuši netīros traukus. un aiz skapīšiem atklāju vēl visādas drazas, kluči, kara vīriņi un kauli :D Šajā dzīvoklī salīdzinoši ar iepriekšējo tik liela vannas istaba, ka tur pat dejot varētu. Tagad mums būs 2 TV un ar tiiik daudz kanāliem.. Lattelekom mūzikas pakā ir arī Latvijas šlāgermūzikas kanāls.
Jā, Iepriekšējā dzīvokļa man pietrūks, bet tomēr ir forši, ka te ir 15 min līdz centram nevis 40 min...
Jāsāk vilkt laikam biezais mētelis, jo nu jau pat manai ādas jacītei vējš pūšas cauri :(
Es nesaprotu, kas man ir nojucis, ka atkal skolas darbi sakrājušies, pirmajās nedēļās viss gāja tik raiti un nu jau atkal sakrājušies nepadarītie darbi. laikam oktobris mani nelabvēlīgi ietekmē. izveidošu sarakstu ar prioritātēm un sākšu rīkoties!

ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

CPD-23 - Thing 14


Šis uzdevums man bija kas jauns, jo nevienu no šiem rīkiem nebiju lietojusi. Papētīju nopietnāk, un centos saprast vai man būs vajadzība vai vēlme pielietot.  Sapratu, ka tas varētu būt noderīgi kursa darba rakstīšanā, jo var saglabāt dažādas atsauces un citas nepieciešamās lietas.
Zotero laikam nelietošu, jo es nelietoju  firefox pārlūkprogrammu, kurai šis rīks ir radīts. Mendeley liekas interesants, jo ir daudz labu iespēju kā veidot konspektus. Manuprāt, lielisks palīgs mācībās, jo, lejuplādējot šo programmu, var augšuplādēt savus dokumentu failus un rediģēt tos, pievienot piezīmes, gluži kā līmlapiņas, iekrāsot svarīgo tekstu, un veikt citas darbības. Tas ietaupa laiku un ir ekoloģisks, jo nav jāveido dokumentu izdrukas, lai pievienotu piezīmes.
Diemžēl trešo rīku man neizdevās izmēģināt, jo tas neturpina manu reģistrāciju. Tāpēc neesmu kompetenta komentēt CiteULike.
Es turpmāk lietošu Mendeley.

trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

CPD-23 - Thing 13

Šoreiz tēma ir par google docs, dropbox un wikis. Šīs ir vietnes, kur var veidot publiskos dokumentus, kurus var koriģēt vairāki cilvēki un nav jāveic atkārtota dokumenta pārsūtīšana, kā tas būtu jādara, ja mēs veidotu dokumentu word formātā un sūtītu uz epastu, tad otrs izdarītu labojumus un atkal sūtītu otram, trešam un ceturtajam... Tādā veidā agrāk tiešām veidojās putra, bet es arī jau kādu laiku esmu saskārusies ar google docs un tas ir ērti un vienkārši! man patīk, ka es izdaru ierakstu dokumentā un to uzreiz var redzēt cilvēks, ar kuru tiek dalīts dokuments
Aplūkoju arī Dropbox, taču tas nav priekš manis. Turklāt tā kā googlei viss ir vienots, man tomēr patīk, ka es uzreiz no epasta ar vienu paroli varu piekļūt visur.
Wikis vislabākais un visiem zināmākais piemērs ir wikipēdijas enciklopēdija, kurā jebkurš var labot ierakstu un pievienot klāt informāciju. (diemžēl tā ne vienmēr ir pareiza)

pirmdiena, 2011. gada 3. oktobris

Saldēdiens

Kādu vakaru nolēmu minci sagaidīt mājās ar kādu pārsteigumu, pagatavoju gardas vakariņas un saldēdienu. :)
pavisam vienkārši, saliku kopā visu, kas mājās bija :D

nepieciešams:
1. paciņa krāsainās želejas (vai arī sula un želatīns)
nedaudz šokolādes
saldais krējums
cukurs
2 vīnodziņas
cepumi

pagatavošana:
karstā ūdenī ieber krāsaino želejas paciņu (viena mazā paciņa un 0,5l ūdens) un uzvāra, ielej trauciņos un liek ledusskapī, ja vēlas ielikt cepumu (man bija divi dāmu pirkstiņi palikuši pāri no dzimšanas dienas kūkas), tad labāk tos likt kamēr želeja vēl nav sacietējusi, tad cepums būs mīksts.
uzputo saldo krējumu(pieliekot cukuru), un kad želeja sacietējusi (tas nav sevišķi ātri) tad ieliek putukrējumu maisiņa stūrī, nogriež mazu, mazu galiņu un uzspiež virsū, veidojot dekoratīvu kūku :) uz smalkās rīves uzrīvēju tumšo šokolādi un iespraudu sagrieztu vīnodziņu..

Gardi bez gala!
Lai izdodas!