trešdiena, 2012. gada 12. septembris

Piedzīvojumi Zviedrijā

Mana skola un Lazy student :)
Visu aprakstīt nav iespējams un varbūt arī nevajag, bet nedaudz ieskatam par to kā man te iet...
Viss sākās tīri veiksmīgi, nenokavējot nevienu transportu, atrodot īsto autobusu un izkāpjot pareizajā pieturā. Sagaidījām arī savu studentu "buddy", kas mums nedaudz palīdzēja ar nejēgā smagajiem koferiem. Es savējo varēju knapi pacelt no zemes, nav viegli iespiest savu iedzīvi priekš pieciem mēnešiem iekš viena kofera, tāpēc man bija vēl divas somas. Biju apkrāvusies ka ēzelis. 
Neizsakāmi laimīga biju, kad tiku savā jaunajā istabā un varēju apsēsties, nolikt somas un atpūsties. Momentāli centāmies pieslēgt internetu :D Pirmās dienas vilkās ļoti lēni, bet pēc pirmās ballītes sapazināmies ar ļoti daudz cilvēkiem un ieguvām labus draugus. Kā zināms, ja ir laba kompānija arī viss pārējais ir forši un laiks paiet ātrāk. Tā nu man protams joprojām gribējās mājās, jo te ir tiešām pavisam savādāk. 
Kad braucu uz šejieni šķita, ka tā jau tikai Zviedrija, tas ir tepat un viss būt tāpat kā Latvijā. bet nebūt ne. Skolā noteikumi savādāki, cilvēki savādāki un tā valoda- angļu un vācu valodas krustojums, kas galā izklausās nedaudz pēc franču valodas. Bet tā kā man ir sācies zviedru valodas kurss iesācējiem, tad es jau sāku iemanīties un vismaz veikalā saprotu, cik naudiņas man prasa :D Viegli nav, bet iespēja taču ir tik kolosāla! :)

Piedzīvojumi mums te uz katra sūra - Iespējams mums ar Margaritu vajadzētu sarakstīt pamācošu grāmatu "Kā izdzīvot Zviedrijā, ja esi pilnīgs neveiksminieks", kas balstīta uz patiesa stāsta motīviem. tagad zinām arī lietas, kuras neraksta nekādās studentu brošūrās. Forši doties pēc atslēgām uz ofisu, kurš ir nodedzināts iepriekšējā naktī. :D Jāsaka, ka policijas un bankas darbinieki ir ļoti laipni un cenšas palīdzēt kā vien var. Nesaprotu tikai vienu lietu, bet tā šķiet ir LV vaina. Kāda man jēga no swedbank konta LV, ja Zviedrijā swedbankā viņi man neko nevar palīdzēt, jo nevar piekļūt maniem datiem, es taču domāju ka kaut kādā veidā tas man atvieglos dzīvi. BET NEKĀ! Jāzvanās uz LV, lai sūta faksus ar maniem datiem. Redzēs kā nu beigās būs vai atgūšu savu bankas karti, kuru bankomāts apēda tikai tāpēc, ka sabojājies. You will be able to get your card today NOT :D angļu valodas līmenis viņiem tikpat labs, cik man, bet viņi cenšas. interesanti, ka Kārlis no LV piezvanot var vairāk sarunāt un noskaidrot nekā mana LV swedbanka ar saviem faksiem. 

Kopumā šī vieta man patīk, ļoti tīra un sakopta vide - zviedri ļoti mīl dabu un cītīgi šķiro atkritumus, pārstrāde viņiem ir lielā cieņā. Pilsēta ir samērā maza, bet ļoti skaista, brīnišķīgā ielejā. Pašlaik ir sajūta, ka visa pasaule atrodas šeit, jo te ir cilvēki no tik daudz un dažādām valstīm! 
Bieži vien paskatoties pa logu pie durvīm var redzēt pa kādam mazākam vai lielākam zaķim :) esmu redzējusi ļoti daudz vāveres, zaķus un arī briedi. Diemžēl vel nevienu alni, kas Zviedrijā skaitās sastopamāks. Aāa, redzēju gan! Zooloģiskajā dārzā :D Tas te ir mazāks kā Latvijā un dzīvnieku šeit ir mazāk, toties liela daļā dzīvnieku dzīvo nedaudz ierastākā vidē vienā kopīgā nožogojumā nevis katrs savā. Rodas nedaudz tāds savvaļas iespaids.
Pēc divām dienām mana dzīve Zviedrijā uz nedēļu būs perfekta, jo Kārlis būs te :) Nevaru vien sagaidīt. 
Starp citu uz kādu laiku būšu atpakaļ LV, jo jānokārto dažādas lietas, kuras nav iespējams nokārtot caur internetu, kā arī došos feinās romantiskās vakariņās, jo laimēju superīgu dāvanu karti no Gan bei! jeiiii. :)


9 m augstais Pinokio,
 kas izraisījis daudz strīdus šīs pilsētas vēsturē :)







otrdiena, 2012. gada 11. septembris

Trip to IFLAcamp

Sveiki, mani draugi!     

Sen neesmu neko rakstījusi, bet tam ir attaisnojums - esam pārvākušies uz jauno dzīvokli un joprojām risinās gan remontdarbi, gan iekārtošanās un mantu izpakošana. Pa vidu tam visam kopā ar Margaritu biju nelielā ceļojumā Latvija (Rīga) - Igaunija (Tallina) - Somija (Helsinki un Hamelinna) uz IFLAcamp nekonferenci jaunajiem un ne tik jaunajiem speciālistiem. Un tagad jau esmu Zviedrijā Boras pilsētā savās ERASMUS studijās, bet vispirms padalīšos ar saviem iespaidiem no IFLAcamp ceļojuma.

Sākām ceļojumu 8. augustā no Rīgas autoostas 2:35 un 7:00 bijām Tallinā. Kamēr braucām lija ļoti stiprs lietus, bet Kāds tur augšā mums palīdzēja un iebraucot Tallinā spīdēja silta saulīte. Tā nu mēs devāmies meklēt ostu ar mūsu jauko terminālu D, bet pa ceļam protams aplūkojām burvīgo Tallinas vecpilsētu. No vienas puses tā ir līdzīga Rīgai, jo vecpilsētā ir līdzīgas ēkas, bet no otras puses, tas ir pilnīgs pretstats Rīgai, jo vecpilsēta ir saglabājusi savu viduslaiku burvību. Daudzās kafejnīcas un suvenīru veikali iekārtoti jaukā viduslaiku garā, patīkami. Turklāt Tallinas burvīgākā īpatnība ir tās atrašanās uz kalna, no skatu laukumiem paveras ainavas kā no putna lidojuma. Tā kā visu pilsētu var aplūkot no augšas, tad jau laikus aplūkojām savu prāmi un termināli. :) Izstaigājām Tallinu apmēram 3 stundu laikā, jo mums bija jāsteidzas uz prāmi, bet noteikti vajag daudz vairāk laika. Turklāt jāpiebilst, ka mēs Tallinā nebijām pirmo reizi, tāpēc bija daudz vieglāk visu atrast arī bez kartes (pēc tās mēs aizgājām uz tūrisma informācijas centru tikai tāpēc, ka gājām tam garām). 

Tallina ir ļoti koša pilsēta, un tai ir izteikts kontrasts - viduslaiku vecpilsēta un jaunās milzīgās stikla būves, kas izskatās kā ēkas Ņujorkā. Bet mums tur ļoti patika. Tā nu dodamies noskatītajā virzienā uz prāmi, pa ceļam nolemjam pajautāt ceļu kādam no vietējiem, jo īsti pēc kartes nesapratām, cik tālu esam aizgājušas. Izrādījās, ka esam ļoti tuvu, bet ne tur, kur domājām. :D  Nedaudz pagājām tālāk un jau varēja manīt kuģus, protams, lai viss neizskatītos pārāk skaisti, sāk līt lietus. ieejot terminālī tikai smidzināja, bet kad iečekojāmies un gājām pa koridoru uz prāmi, vairs nelija - bet gan gāza balts ūdens. Patiesībā ļoti nobijos, ka šādā laikā nāksies kuģot, ļoti cerēju, ka nesāksies pērkona negaiss vai vētra. Kamēr pienāca kuģa atiešanas laiks, tikmēr jau debesis bija nedaudz noskaidrojušās un es jau sāku tvītot par braucienu. Lēnām kuģojām (2 stundas) uz saulaino pusi.

12:30 iebraucam Helsinkos. Šeit iebraucot mūs sagaida daudzie ceļamkrāni un milzīgas topošās būves. kā arī traks ziemeļvējš. Paejot tālāk uz pilsētas pusi jūtam kraso atšķirību starp Tallinu un Helsinkiem. Šeit viss ir drūmākās krāsās, ēkas ir lielas un izskatās smagas. Sāk smidzināt lietus, bet paldies atkal kādam tur augšā, un lietus vairs nelīst. Ejam tik taisni un tiekam līdz Stockmann, pie kura spēlēja forša grupa. Nopirku viņu disku un sapratu, ka šie puiši ir no Latvijas ;) Grupa "Čehols", kuri spēlēja tik ļoti aizraujoši, ka gribējās dejot. Paklausījāmies, papriecājāmies un devāmies tālāk vilciena stacijas meklējumos. 

Viss ritēja sekmīgi, nopirkām biļetes un ieraudzījām panorāmas ratu. Ko gan tas nozīmē? Ka mums jādodas apskatīt Helsinkus no augšas. Paņēmām info centrā karti un devāmies ceļā. Patiesībā tas izrādījās daudz tālāk nekā domājām, kā arī izrādījās, ka tur bija ne tikai panorāmas rats, bet liels atrakciju parks. Margarita mani pierunāja doties uz šim trakajām atrakcijām un JĀ! Es biju amerikāņu kalniņos, protams, ne tajos augstākajos un arī ne tajos, kur karājas ar kājām gaisā, bet priekš manis pietiekoši trakos. Liels piedzīvojums, un man šķita, ka hamburgers izlīdīs ārā pastaigāties, bet bija pietiekoši saprotošs un neizkāpa. Tad es centos latviski runāt ar to somu onkuli, kurš strādāja atrakciju parkā, bet viņš nez kāpēc nesaprata. :D Pēc tam kā divi latvju zaķi devāmies ar tramvaju atpakaļ uz staciju lai dotos uz vietu, kur norisinājās ceļojuma svarīgākā daļa - IFLAcamp nekonference.


Pašā vakarā iebraucām Hamelinnā un paspējām uz pēdējo autobusu, kas mūs nogādāja uz kempinga vietu. Paspējām arī autobusu gaidīt pretējā virziena pieturā, centāmies dažiem somiem iestāstīt, ka mēs viņus neprecēsim un lai liek mūs mierā. Kā arī no autobusa vēl bija jāatrod īstā kempinga māja, lai piereģistrētos. Bet galu galā viss izdevās kā nākas un tikām savā koka būdelē ar dikti cietajām gultām un ļoti plāniem matračiem. Bet 2 naktis pieciest jau var. Satikām gan Daci, gan Sanitu. Noskaidrojām kā tikt atpakaļ uz pilsētiņu, dažas citas organizatoriskās lietas un miegs ņēma pār mums virsroku. To nakti gulējām tā, ka neko nejutām, ne cieto gultu, ne plāno spilvenu. Pat aukstums netraucēja, pamostoties gan bija kā pirtī. Elektriskais radiators savu pienākumu pildīja labi.

9. augusts sākās ar pamošanos, tualetes meklēšanu un aplejamo makaronu brokastīm, kas nemaz negaršoja pēc kaut kā ēdama. Kopā ar citiem nekonferences dalībniekiem devāmies meklēt pasākuma vietu, kuru tīri veiksmīgi arī atradām. tad nu sākās iepazīšanās ar pārējiem dalībniekiem, sākumā šķita grūti atcerēties vārdus un valstis no kurām katrs ir, bet kafijas pauzes (es to laikā dzēru tēju, kā vienmēr) ir viena superīga lieta, lai ar visiem ļoti patīkami saliedētos un iegūtu labus draugus no daudz un dažādām vietām. Visi bija draudzīgi, laipni, atklāti un ar labu humora izjūtu. Nemanīju nevienu kurš censtos uz citiem noraudzīties no augšas, un sevi uzskatītu par pārāku, kā tas mēdz notikt Latvijā. Visi bija vienlīdzīgi neatkarīgi no rases, valstiskās piederības, tautības vai valodas, kādā runā. Neviens arī nesmējās, ja kādam nesanāca runāt perfektā angļu valodā, daži centās iemācīties arī pa kādam vārdam citās valodās, tai skaitā arī Latviski. 

Es vadīju diskusiju par CPD23 programmu un tās organizēšanu. Pastāvīgie bloga lasītāji noteikti ir pamanījuši, ka es iepriekš piedalījos šajā programmā un drīz atsākšu, lai pabeigtu, jo plānojam šāda veida programmu ieviest arī Latvijā priekš tiem, kam ar angļu valodu neiet tik spīdoši, kā arī ar uzdevumiem, kas vairāk piemēroti mūsu valsts bibliotekāriem. Margarita vadīja diskusiju par sev aktuālo tēmu - elektroniskie resursi un digitālās bibliotēkas bērniem. 
vakars protams turpinājās pavisam neoficiālā gaisotnē, vakariņas norisinājās šķūnī, kas izskatījās pēc restorāna. Viss bija ļoti garšīgs. Pēc tam tika izmēģināta arī somu sauna, dejas un garas sarunas. 

10. augusts iesākas ar lielu nogurumu, jo gulēts diezgan maz. Turklāt šodien jau jādodas mājās, gribētos gan uzkavēties ilgāk, jo esam ar visiem sadraudzējušies un ir jauki runāt ar cilvēkiem no dažādām valstīm, bet par līdzīgām problēmām.
Piedalījāmies Martina un Marielas vadītajā diskusijā par jaunā speciālista karjeras iespējām un izvēli. Starp citu viņi mūs aprīlī aicināja uz konferenci Filipīnās. Būtu diezgan forši aizbraukt, viņiem esot garšīgi tārpi :D

Atvadoties sanāca arī klusībā noslaucīt pa kādai asarai, jo nekad jau nevar zināt vai tiešām satikšu šos cilvēkus vēlreiz. mājupceļš šķita pavisam viegls. nekur nekas vairs nav jāmeklē, viss jau ierasts un ceļš zināms. Helsinkos tīri ātri tiekam līdz ostai, nākas vēl gaidīt, kad laidīs kāpt uz prāmja klāja. Tallinā jau jūtamies kā mājās. Izstaigājām vēlreiz nedaudz vecpilsētu, meklējām suvenīrus, pasēdējām McDonaldā. Aplūkojām arī ļoti skaistu grāmatnīcu, kas izvietota liela tirdzniecības centra divos stāvos. iekārtojums tāds senatnīgs, bet ļoti pārdomāts. Tur pat arī interneta kafejnīca, kuru izmantojām, lai sazinātos ar Kārli un Margaritas draugu, man kā vienmēr telefona baterija izlādējas vislabākajos brīžos un Margaritas telefons bija remontā. Diezgan forši ceļot bez sakariem un pulksteņa, bet būs mācība. Noskaidrojām, ka mums tiešām atbrauks pretī, jo Rīgā ieradīsimies nakts vidū apmēram 2:50.

11. augusts nakts vidus - esam Rīgā. :)
Paldies LU SZF SP par atbalstu un projekta finansēšanu :)

Visus iespaidus un notikumus nav iespējams ne aprakstīt, ne parādīt bildēs. Galvenais, jau ka visas šīs jaukās atmiņas pieder man pašai. Sāku rakstīt šo ierakstu, kad pakoju koferus nākamajam ceļojumam. Bija mirklis, kad man gribas un negribas braukt. :) Man jau sāka pietrūkt visu. Ceru, ka mani apciemos. Bet vēl jau neviens nav atbraucis no Erasmus studijām nelaimīgs :D 
Turpinājums sekos :D