trešdiena, 2013. gada 3. aprīlis

dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi

Nekas nenotiek tāpat vien... Visam ir savs iemesls. Likteņa pavērsieni, kas liek mums paklupt, liek arī piecelties, paraudzīties uz visu no cita skatu leņķa. Notīrīt dubļus un sašūt izdilušos bikšu caurumus, uzlikt plāksteri uz brūces un doties talāk. Kādu brīdi sāp sasistais ceļgals, bet ar laiku sadzīst brūce, pazūd zilums... un lielākoties mēs par to aizmirstam, dzīvojam talāk... 
Mainīt savu dzīvi nav viegli, bet reizēm taču katram vajag pārmaiņas. Sacerējos braukt strādāt uz Parīzi, bet kāpēc jābrauc strādāt? Varu taču viekārši kādu reizi apciemot Amēliju, un arī draugus citur. Skatījos Zviedrijas bildes, ļoti pietrūkst šo cilvēku, viņi ir kā mana otra ģimene. Bet, kad es biju tur, man pietrūka īstās ģimenes un draugu, kas mani gaidīja šeit. Pīrāgam vienmēr ir divi gali. Tagad man ir darbs tepat, un tieši tas, kādēļ es mācījos šos trīs gadus. Dzīve piespēlē iespējas uz katra soļa, mēs izdaram lēmumu - izmantot vai zaudēt iespēju. Šoreiz atmetu vienu iespēju par darbu Parīzē, kas tāpat nebūtu mans sapņu darbs, un pieņemu citu - strādāt par bibliotekāri Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Redzēs, kādus pavērsienus tā man piedāvās vēlāk... Varbūt jauku kabinetu Gaismas pilī, kāpēc gan ne?
Un starp citu, man prieks par savām draudzenēm, kurām veicas. Esmu laimīga par Jums un gaidu iepazīšanās... :)

Veido dzīvi, kuru tu esi lepns izdzīvot!

2 komentāri:

Rasa Sausiņa teica...

awwiiii Elīn! Man tas pats, kad taisos vienkārši nozust kāds ienāca manā dzīvē

Elīna Sniedze teica...

Notiek tad, kad vismazāk gaidi...