Kasans Saids Amers stāsta par lektoru, kurš pirms semināra izņēmis no maka divdesmit dolāru banknoti un jautājis: - Kurš vēlas šos divdesmit dolārus? Pacēlušās vairākas rokas, bet lektors bildis: - Pirms tos atdodu, man kaut kas jāizdara. Viņš nikni samīcījis naudas zīmi un jautājis vēlreiz: - Kurš tagad vēlas šo naudu? Atkal pacēlušās rokas. - Un ja es izdarīšu šādi? Lektors izveidojis no naudas zīmes bumbiņu un sviedis to pret sienu. Kad tā nokrita uz grīdas, lektors to zākājis, mīdījis kājām, tad parādījis auditorijai vēlreiz – sapluinītu un netīru. Viņš atkārtojis jautājumu, un atkal pacēlušās vairākas rokas. - Nekad neaizmirstiet šo nelielo ainiņu! – lektors sacījis. – Nav svarīgi, kas tiek darīts ar banknoti, tie ir un paliek divdesmit dolāri. Arī dzīvē bieži gadās, ka mūs samīca, saburza, nolād un apvaino – bet mēs joprojām esam tikpat vērti kā pirms tam.
Komentāri