sestdiena, 2013. gada 9. novembris

Es gribu, es gribu, es gribu smaidīt... / I want, I want, I want to smile...

Ah, cik ļoti es gribu smaidīt...
Patiesi smaidīt līdz pilnībai, bez jebkā, kas aptumšo smaidu. Es gribu būt laimīga. Es gribu mīlēt un būt mīlēta. Es gribu gādīgu vīru, ar kuru sagaidīt un pavadīt vecumdienas, lielu suni, mājeli pie ezera vai upes ar skatu uz kalniem, divus vai trīs bērnus, kas mani iepriecinās katru dienu ar savu esību vien. Es gribu rūpēties par savu ģimeni. Gribu dzīvot, neuztraucoties par katru sīkumu, smaidīt, priecāties un baudīt dzīvi. Es gribu būt ar cilvēkiem, kas mani saprot un pieņem. Es gribu būt traka kopā ar draugiem un mīļoto. Es gribu piepildīt savus sapņus. Es gribu ceļot un atpūsties. Es gribu, lai man ir laiks lasīt grāmatas un darīt lietas, kuras vienmēr esmu atlikusi uz vēlāku.
Un es gribu vēl tik daudz... Mīļā dzīve, vai tas tiešām ir mazliet par daudz?

Ah, how much I  want to smile...
Truly smile to perfection, without anything that obscures smile. I want to be happy. I want to love and be loved. I want a caring man with whom to expect and spend old age, a big dog, house at the lake or river with view to the mountains, two or three children who delight me every day with their presence. I want to take care of my family. I want to live without worrying about every single detail, smile, have fun and enjoy life. I want to be with people who understand me and accept me as I am. I want to be crazy with friends and loved one. I want to fulfill my dreams. I want to travel and relax. I want that I have time to read books and do the things that I have always postponed.
And I want so much more... Dear life, whether it really is a little bit too much?

Nav komentāru: