otrdiena, 2009. gada 27. oktobris

Saruna...





Vai ziniet, skaistākais skats uz pilsētu paveras naktī, kad viss ir kluss un vientuļš, tikai laternu izgaismots. Bet reizēm cilvēks pūlī ir vientuļāks par to, kas staigā viens.
Šī mierīgā pilsēta mani aicina klīst pa tas ielām un parkiem. Tie vilina un sauc... Sakiet, ka parkos naktīs nav droši? Ak, kuru gan tas uztrauc! Ja esmu laimīga, neskatos ne uz ko, tiki eju. Nē, drīzāk lidinos, kur vēlos, kur vien mana mazā sirds kāro. Ziniet, kad esmu šādā noskaņojumā, pat nespēju apkopot domas. Šī saruna sanāk tāda saraustīta, atvainojiet! Bet vai man jāatvainojas, ka beidzot, beidzot esmu atradusi savu laimi? Katram taču ir tiesības to meklēt un izvēlēties īstāko ceļu pie tās. Nē, nelabojiet mani! Īstāko nevis īsto. Es domāju, ka ir iespējams kaut kas īstāks vēl par īstu.
Bet vispār ir daudz lietu, ko nākas aiz sevis atstāt, pamest un aizmirst. Un beigas ir jaunā sākums. Jūs jautājiet, vai beigas laimīgas? Ļaujiet padomāt... Redziet, tās nevienam no mums nav īstās pasakas beigas, jo šeit beidzas tikai viena dzīves nodaļa. Mana pasaka beigsies ar „ilgi un laimīgi”, kā jau visas pasakas. Un piepildīsies mans mazās meitenes sapnis ar princi baltajā zirgā un daiļo karaļvalsti aiz trejdeviņām jūrām. Sakiet, ka tas ir banāli? Ak, nē, neiedomājieties to burtiski! Domāsim kā jau divdesmit pirmajā gadsimtā.
Jūs dosieties mājup? Skumstat pēc mīļajiem cilvēkiem? Jā, es arī skumstu, bet ar smaidu sejā. Kāpēc? Jo man ir pēc kā skumt un ilgoties, un zinu, ka pēc manis ilgojas un mīl. Egoistiski tā teikt? Nē, nedomāju vis. Vai tad Jūs neieklausāties, ko Jūsu mīļie saka? Ak, ieklausieties! Bet tad noticiet tam, ko saka! Esiet kādreiz vīlusies? Neļaujiet vienam cilvēkam sabojāt iespaidu par pārējiem. Mēs katrs esam īpašs un savādāks, un Jūs to visu ziniet. Kāpēc sarežģīt dzīvi? Vilsieties, nu un? Pasāpēs un pāries! Bet šobrīd ir labi, dzīvojiet šim mirklim! Vēlāk būs skaistas atmiņas, un jauni notikumi sāpes dzēsīs.
Skatieties! Tur krita zvaigzne! Vai nav pasakainas naktis parkā? Jūs taču gribējāt doties mājās! Pasēdēsiet vēl? Pareizi, ļaujiet viņiem sailgoties pēc jums!
Pavērosim vēl debesis...






©Elīna

Nav komentāru: