Filozofijas profesors auditorijas priekšā izvilka trīslitru burku un sameta tajā akmeņus. Ne mazākus par 5 cm diametrā. Pēc tam viņš prasīja studentiem:
- Vai burka ir pilna?
- Jā, pilna, - atbildēja studenti.
Tad viņš paņēma zirņu paku un iebēra tos burkā. Burku nedaudz pakratīja un zirnīši savietojās starp akmeņiem. Profesors vēlreiz jautāja studentiem:
- Vai burka ir pilna?
- Jā pilna, - studenti atbildēja.
Pēc tam profesors izvilka no galda kastīti ar smiltīm un iebēra tās burkā. Smiltis saplūda brīvajās vietās un piepildīja to līdz augšai. Profesors atkal jautāja studentiem:
- Vai burka ir pilna?
- Jā, jā – tagad pavisam noteikti tā ir pilna! – studenti korī iesaucās.
Profesors izņēma no portfeļa divas bundžiņas alus un izlēja tās burkā. Alus saslapināja smiltis un līdz pēdējai pilei iztecēja tilpnē.
Studenti smējās.
- Bet tagad es gribu, lai jūs saprastu, ka šī burka – ir jūsu dzīve.
Akmeņi – svarīgākās lietas tajā: ģimene, veselība, draugi – viss, kas jums ir nepieciešams, lai jūsu dzīve būtu piepildīta arī tad, ja viss pārējais zudīs.
Zirņi – tās ir lietas, kas jums ir kļuvušas svarīgas tīri personīgi: darbs, mājas, auto.
Smiltis – tas ir viss pārējais, sīkumi.
Ja jau sākumā burku piepildītu ar smiltīm, tad nepaliktu vietas, kur ielikt akmeņus un zirņus. Tāpat arī ar jūsu dzīvi, ja jūs visu laiku tērēsiet sīkumos, nepaliks vietas svarīgākām lietām. Dariet to, kas dara jūs laimīgu: spēlējieties ar saviem bērniem, satiecieties ar draugiem. Vienmēr būs laiks, lai pastrādātu, iekārtotu māju, nomazgātu mašīnu. Sākumā salieciet akmeņus – pašas būtiskākās lietas dzīvē. Sakārtojiet prioritātes. Pārējais ir tikai smiltis.
Profesors jau grasījās novākt burku, kad kāds students iejautājās:
- Bet kāda nozīme ir alum?
Profesors pasmaidīja.
- Es priecājos, ka pavaicājāt. Es vienkārši gribēju jums ar to parādīt, ka lai arī cik ļoti nebūtu aizņemta jūsu dzīve, tajā vienmēr atradīsies vieta pāris bundžiņām alus.
Komentāri