tāda nu esmu....

Tām vispār izvērtās tīri jauka dieniņa.. sākot jau ar to, ka piecēlos laicīgi, cepu pankūciņas, jo tas ir mans mīļākais ēdiens, bet nu tā jau neeesmu es, ja veselu nedēļu neizdaru neko tādu stulbu.. tad nu "nolēmu", ka jāapdedzina roka. nu labi, jau labi, tas sanāca netīšām, bet diezgan pamatīgi. Jo ar plaukstu paķēru karsto pannas rokturi, kas sakarst tāds, ka arī uz roktura es varētu izcept tās pankūkas. Parasti jau tante tur uz roktura kaut ko uzliek un tas aizdegas :D aii, nu neko. paturēju aukstā ūdenī, uzsmērēju smēri, sabintēju un devos uz skolu.. pasēdēju tur, paklausījos lektoros un devos uz darba pārrunām.. :)jap, man veicās... teica, ka piezvanīs, bet ka jau varu sākt gatavoties, jo I'm in.. :) pagaidām te vēl neteikšu, kur strādāšu, jo visu pirms jāparaksta līgums, bet darbs būs tāds, kas kaulus nelauž, ir uz vietas, nevis jāvazājas apkārt un pāris mēnešus toč būs stabila alga, jo tur viena tāda jauka štelle :) 
tātad nav jau vairs tik traki,roka drusku jūtīga bet čūlas nebūs un arī rēta nebūs īpaši manāma.. tik tāda bik, bik.. es jau vienkārši drīz palikšu imūna pret apdedzināšanos :D
 :p
Ak jā, pankūkas bija tīri garšīgas.. :D