trešdiena, 2010. gada 29. decembris

asara pār vaigu...

Hey, hey...  

Paldies kādam jaukam cilvēciņam, kas šodien bija(un ir) jauks pret mani. :)
Es jau kādu laiku domāju, kas īsti ir mani draugi.
Jā, šī meitene, man patiešām ir draugs, lai vai kā mūsu draudzībai ir gājis, bet tā joprojām pastāv un veidojas un turpinās arī tālāk. :) Apmēram septiņus gadus esam draudzenes un es ceru būsim vēl vairāk. Paldies. TEV.. (pati zinās, kam tas domāts)
parunājāmies skype čatā un man bira asaras pār vaigu.. laimes asaras, ka man ir draudzene, kurai esmu svarīga un mīļa joprojām. netraucē, ne attālums, ne tas, kas kādreiz noticies, jo bez ķildām jau neviena draudzība nevar pastāvēt. Mēs katrs esam īpašs cilvēks, un ne vienmēr saprotam otru, bet galvenais ir atbalsts, ko sniedzam. 
Piedod, par dažādām lietām, kas starp mums kādreiz ir bijušas. Lai vai kā mums kopā gājis jautri un ies jautri...

PALDIES :)

Nav komentāru: