*pašsajūta*

Ou jāa... es beidzot jūtu, ka man ir draugi ar ko parunāties. Viens vakariņš ar Rūtu, cits vakariņš ar Lindu. Paldies, meitenes! :) Ir tik labi izrunāties, atcerēties, kas kopā piedzīvots :) Tas uzlabo manu pašsajūtu un ceļ garastāvokli augstāk un augstāk... Tas man bija tik ļoti vajadzīgs- sajust, ka man ir šādi cilvēki apkārt, kam piezvanu: "čau, tev ir laiks? nu principā, jā.. labi satiekamies..."
Esmu laimīga, ka man ir gan mīļums, gan draugi un draudzenes...
hhhmmm.. piektdien hokejs? iespējams, ka iešu... bet varbūt sekošu līdzi caur TV jeb kā tante saka- kasti :D
Vispār domāju, ka sen neko neesmu rakstījusi, sen neesmu izlikusi savas emocijas caur kādu pašas rakstītu stāstu.. copy & paste jau man viegli parādīt kaut ko atrastu i-neta plašumos, bet vajadzētu pašai ar ...
un tagad mans izmisuma sauciens-
hey, iedvesma! Kur esi palikusi?! Atnāc... 
Nāc pie manis šovakar, nāc pie manis rīt... visvisādi čiekuri manā dārzā krīt...

Bet pagaidām, kamēr iedvesma nāk, cītīgi jāpastrādā. ;)


Paldies visiem!