svētdiena, 2011. gada 28. augusts

August Rush

Beidzot saņēmos un noskatījos. Emocijas pašlaik neizsakāmas. Labi jau labi, zinu kā taču ir tikai filma, bet kāda! Tiešām emocionāli... es šobrīd pat nespēju īsti skaidri un loģiski izteikties. Tikai zinu, ka šī filma manā topā ierindojas augšgalā. Un atkal es nenoturējos un asaras tomēr bija. kaut gan centos, bet es nespēju apklusināt emocijas, turklāt es nemaz nezinu vai tas ir nepieciešams. Vieglāk taču, ja izliek emocijas, lai arī tās būtu asaras. Dažreiz arī lielas meitenes raud, vai no patiesām emocijām būtu jākaunas? Varbūt kādam tas tā šķiet, bet ne man.. Būšu patiesa...
August Rush: "I belive in music way that people belives in fairytales.." No šīs filmas var gūt daudz lielisku atziņu, ir tikai jāklausās ;) Brīžiem šī filma liekas pasmaga, bet brīžiem tiešām kā brīnumaina pasaka, bet es ticu, ka arī realitātē var notikt tas, kas filmā. JO lai izdomātu filmu ir nepieciešama dzīves pieredze un autors noteikti smeļas idejas no dzīves. neesmu izpētījusi, ko var zināt - varbūt šis ir īsts stāsts.
Kerija Rasela kā aktrise man patīk jau sen, viņai labi izdodas iejusties un izrādīt īstās emocijas dabiskā veidā.(turklāt viņai ir perfektie mati :)) Neesmu māte un nezinu šīs emocijas, kuras tu izjūti 11 gadus domājot, ka bērns ir miris un pēc tam uzzinot, ka viņš ir dzīvs, bet tu neesi spējis viņam sniegt palīdzību, bet es spēju iedomāties, cik tas varētu būt smagi. Nedod Dievs, ka kādreiz ar mani vai vienalga kādu citu tā notiktu.  Tiešām es ļoti pārdzīvoju līdzi šai filmai un apbrīnoju to. PERFEKTA!
p.s.Paldies Luīzei, kura ieteica noskatīties.

2 komentāri:

Luīze teica...

:P nu beidzot noskatījies!!! :) prieks... njā filma ir fascinējoša, vai ne? :)

Ellia - Elīna Sniedze teica...

Tiešām kolosāla :) Paldies, ka ieteici :)