un kaimiņš atkal pīpē...

Jei, mums beidzot rāda TV.. it kā jau var arī tīri labi bez viņa iztikt, bet reizēm tomēr gribas noskatīties ziņas, nevis dzīvot kā tumsoņām (tomēr dzīvojoties pie Monikas tantes esmu pieradusi skatīties vismaz panorāmu) un nenāk par ļaunu arī kāda filma, kad galīgi nav ko darīt... vismaz kā pie cilvēkiem.
Tad vēl man te viendien iekoda lapsene! Kaut kāda nenormālā, jo man nekad nav bijusi alerģija, bet roka šoreiz sapampa kā vēl nekad, labi, ka sasmērējot ar kaut kādu to smēri kodumiem  pampums nogāja divu dienu laikā. vismaz ieraudzīju savu roku normālu nevis izkāmējušu :D
Kopā ar mīļuma māsu Daci beidzot sapratām, ka "Ādams bija dežūrcūka". Ieva nevarēja apēst ābolu un iedeva viņa, un tā aizsākās dežūrcūku pienākumi. protams, tagad izriet, ka tikai tāpēc mēs pašlaik neesam paradīzes dārzā...
bet man ir sava paradīze, te.. zem rozā segas... Mincis jau aizgāja uz darbu, sataisīju viņam pusdienmaizes un palīdu atpakaļ siltumkrātuvē. :D Nezinu, nezinu, ko gan es darīšu ziemā, ja man tagad jau dažreiz ir jāvelk džemperis un divas jakas un biezzeķes.

Bijām atkal pasēņot.. pareizāk sakot fotosēņot un drusku gaileņot. Mums ar Lauru bija lieliska fotosesija mežā, pie meža un ar gailenēm :D rezultātā man jau ta tai grozā ar kaut kas bija, bet Laurai tur tik viena gailene un tā pati paņemta no Kārļa groza :D pāris bekas jau ar mincis atrada, tā ka sēņu laiks ir tiešām sācies..
P.S. un kaimiņš atkal pīpē. kā es to zinu? jo pa logu nāk iekšā smirdīgie lēto cigarešu dūmi.