vakars uz mola

Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām,
Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām.
Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā.
Tikai ceļavējš ja pūtīs,
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..??

Debesis pret zemi Tā vēl nav bijis, tēt!

Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt.
Zvaigznes pāri malām
Izlieto vairs nesasmelt…jā,
Lai no jauna viss sāktos
Mums būs jāsāk no nekā

Turies man ciešāk,
Mums mēness gaisma būs tilts.
Bet tur – tur tikai pa vienam laiž iekšā.
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts,
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts...