dzīve kā slidkalniņš - augšā un lejā...

Tātad par šajās dienās piedzīvoto...
Bijām Studentu Paradīzē - atziņas guvu daudz. Var pa lēto paklausīties slavenus mūziķus, var padejot tuc tuc ritmā, studenti ir nežēlīgākie cūkas(atvainojiet, bet arī meitenes!), jo nespēj savus atkritumus iemest miskatēs, kas bija novietotas ļoti daudz un visur. Organizēšanas ziņā viss bija super, ja neskaita to, ka nekas nenotika pēc bukletā norādītā laika. un man gribās uz kārtīgu balli, kur var skaisti padejot. un vēl man laikam ir pūļafobija. Ja es atrodos, kaut kur pa vidu starp lēkājošiem cilvēkiem, kas lec uz kājām un sit ar paceltajām rokām un plīvojošajiem matiem,  tad man paliek tik slikti, trūkst gaisa. Kad piegāju pie pašas skatuves un biju pirmajā rindā, tad jau viss bija super.
Beidzot atradu vismaz kādu bildi :D bet ir feina :) jāmeklē pārējās...
Vēl svarīga atziņa - Tumsa bez M. Freimaņa nav Tumsa :( diemžēl. patīkami, protams, ka šī mūzika nenoklust, ka tā tiek joprojām atskaņota ar solista maiņu(Kaža jau nav sliktākais variants), patīkami, ka tiek izpildītas arī jaunas Freimanīša dziesmas, bet dziedāju līdz ar asarām acīs. skumji.

Tad vēl biju atkal kinomānijas eksperte filmai The Help - Kalpone. raidījumu skatieties 12. oktobrī. Filma bija par 60. gadiem ASV, rasisms un var teikt, ka pat verdzība pret melnādainajiem. lai gan likās nedaudz pasmaga, bet man patika, jo guvu daudz labu atziņu. Man ļoti žēl palika šo melnādaino cilvēku, sevišķi sieviešu. Filmas saturu neatstāstīšu, jo iesaku noskatīties.

un esmu priecīga, jo kursa darbam tēma un vadītāja ir, tagad tikai jāizdomā kā konkrēti nosaukt kursa darbu. :) un uz priekšu :) idejas jau visam ir..
un vēl kas! izlasīju tās Platona "Dzīres"...  piedodiet, atvainojiet - riebās! Totāls murgs ar perversijām..