piektdiena, 2011. gada 9. septembris

neizsakāmas skumjas.

Nolikām arī sveci, to, kas tā lielākā. R.I.P.
Ar skumjām paiet šīs dienas. :( Esam zaudējuši tiešām lielisku hokejistu, mūsu DZELS VĪRU. Tiklīdz uzzinājām par gājienu, devāmies uz Arēnu Rīga nolikt svecīti un izrādīt cieņu Kālim Skrastiņam. Izsaku visdziļāko līdzjūtību sievai, bērniem, radiem, draugiem un citiem faniem, kā arī pārējo hokejistu un apkalpes locekļu ģimenēm. Žēl stjuartes, kura tikko bija apprecējusies.. un visiem pārējiem arī noteikti bija plāns -dzīvot! :( Tiešām briesmīgs zaudējums. Neticami, ka tādai hokeja komandai kā LOKOMOTIV bija jālido ar septiņdesmitajoos gados būvēto Jak-42, tiešām skumji, ka no sava 80 miljonu budžeta nevarēja atļauties kaut ko labāku. Toties tagad dibināt jaunu komandu laikam vieglāk. Neizpratīšu to NEKAD! Turklāt, kur paliek cieņas izrādīšana mirušajiem, ja jau tiek veidots jaunās komandas sastāvs. Varēja vismaz kādu laiku nogaidīt. un ar to es domāju vairāk nekā trīs dienas!
Reizēm Krievija ir kā liela bedre, kur noris tikai traģēdijas.
Skumji.

Nav komentāru: