Katrā ziņā es vēlētos vairāk brīva laika, bet darbs ir darbs un naudiņa ir jānopelna, par sēdēšanu neviens nemaksā. Ar skolas darbiem jau gandrīz esmu tikusi galā, palikusi tik iekavēta eseja, bet viss pārējais ir nokārtots.
Bet nu par lietu.. kas tad šodien par datumu? :) 16.!
Nu tik tālu nu esam tikuši, ka jau divarpus gadus esam viens otram. Reizēm liekas, ka tas ir tik daudz, tik ilgi, bet ja padomā, cik ilgi mums vēl lemts, tad jau tas nav nekas daudz. Šis laiks ir pagājis diezgan Ātri, daudz kas starp mums jau noticis, piemēram jau labu laiku dzīvojam kopā, esam arī saderinājušies.. :)
Izbaudu katru dienu kopā ar savu mīļumu, viņš man pats labākais. Sagādā pārsteigumus ik uz soļa, ar viņu dzīvot nav garlaicīgi :) Tik jauki, ka no sava darbiņa viņš atbrauc man pretī uz darbu, lai nav vienai pa tumsu jāiet līdz autobusam, pat ja līdz pieturai ir laternas un jāiet tik kādas 2-3 minūtes.. ka pagatavo vakariņas, kad man nav pašai spēka vai laika to izdarīt. ka atbrīvo mani no kartupeļu mizošanas :D Tā ir mīlestība. Mīlestība pret mani. Un es mīlu viņu. Tās ir burvīgas sajūtas :)Bet kas gan ir mīlestība?
Izlasot wikipēdijā pat īsti negribas piekrist tam sausajai definīcijai: Mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību.
Katrs mīlestību izprot savādāk, nekad nebiju spējusi izdomāt definīciju, bet nu re. To var atrast iegulējot :D
Mājaslapā mammāmuntētiem.lv izlasīju mazas meitenes (3,7 gadi) spriedumu par mīlestību: vienu dienu pēc dārziņa apmeklējuma: "Mammu, tā mīla ir grūta." Jautāju viņai, kas noticis. Viņa man atbild: "Vienu dienu ar puišiem bučojos, bet otrā dienā jau kaujos! Bet tas jau laikam ir labi, jo tev ar tēti ir tāpat!"Man vienmēr patikuši mazo bērnu spriedelējumi :) Viendien mans auklējamais samīļoja savu mammu un ļoti mīļi pateica: Tu esi kaķītis, melns ar baltām ķepiņām.
Komentāri