trešdiena, 2011. gada 16. novembris

TAVA ASARA

Visskaistāk zvaigznes mirdz klusumā
Tu raugies tajās, bet es -tavā sejā
Visskaistākie putni dzied klusumā
Tu klausies tajos, bet es - tavā elpā


Visskaistākās krāsas mirdz saulrietam acīs
Tu apbrīno to un labprāt tur dotos
Mans skaistākais saulriets ir tavas acis 
Es raugos tajās ik rītu, kad mostos

Tev visa pasaule tik skaista un plaša
Uz tavām lūpām guļ rīta rasa
Man visa pasaule tu- tik mīļa un dārga
Tavai drošībai nekad man nepietrūks spēka

Aiz rokas tevi aizvestu tālu, tālu
Bet atbildi gaidu- vai līdzi tu nāktu?
Gribu rādīt tev pasauli, manu un tavu
Mūsu mazo un niecīgo mākoņa malu

Savu īsto pasauli redzēsi drīz.
Jo šī tikai sapņiem un cerībām celta
Savu īsto pasauli jutīsi drīz,
Ja ieraudzīsi,
Ka tā, uz mana vaiga, ir tava asara.


© Kārlis Šīrons

Nav komentāru: