...un beidzot es atzīstos pati sev, lai arī nav viegli...
..atkal stresoju, uztraucos.. esmu greizsirdīga, jo saprotu, ka daudzas meitenes ir skaistākas, gudrākas, saprotošākas un visā citā ziņā par mani labākas.. bet!!! tagad sapratu vienu lietu - man nav jāauztraucas, ka citas ir labākas, man pašai jābūt labākai par citām, jācenšas darīt vairāk, jāpierāda, ka esmu viņa izvēles vērta. Es taču arī varu būt gudra, reizēm arī protu paklusēt, māku gatavot ēst, nu nemaz tik neglīta jau ar neesmu.. kopumā neesmu tak zemē metama, tikai jāsāk sev pašai noticēt. grūti, bet kas teica, ka būs viegli?
Es vēlos būt ar viņu, vēlos izpelnīties viņa atzinību. Negribu, lai viņam būtu jākaunās, ka viņam ir nūģīga draudzene - bibliotekāre.
Cik grūti ir izrunāties.. tā, lai viens otru neaizvainotu, nepārmestu vecas lietas, kas jau sen aizmirstas un izrunātas. jāmāk piedot.
...un beidzot es visā atzīstos pati sev, lai arī nav viegli... nav neiespējami, tikai jānotic SEV... Mēģināšu :)
Komentāri