piektdiena, 2013. gada 22. novembris

Sēroju.

Dikti skumji, lasu aculiecinieku ziņas un raudu. Nespēju skatīties foto attēlus, kur nu vēl video. Tā ir liela traģēdija. Visdziļākā līdzjūtība bojā gājušo tuviniekiem. Man žēl to bērnu, kas nesagaidīja vecākus atgriežamies no veikala, man žēl to dzīvnieku, kas paliek bez saimnieka, man žēl visu. Kāpēc tāds melns notikums Latvijai jāpiedzīvo...Smagi. Paldies Tev, Dievs, ka mana ģimene ir sveika un vesela. Mani mīļie, es jūs mīlu! Pat iedomāties negribu kā būtu, ja man būtu jāzaudē kāds no jums. Esiet uzmanīgi.. gan uz ielas, gan maximā, gan rimi, nav no svara kur... Mēs nekad nezinām, kur mūs sagaida mūsu pēdējā stunda. 

4 komentāri:

Barbara May teica...

Visvairāk man iegrieza tā ziņa, ka drauga sieva 4 no rīta uzrakstījusi īssziņu atvadoties.

Elīna Sniedze teica...

Bet glābēji darīja, ko vien var...

Sandra teica...

♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥ mēs arī tevi dikteni, dikteni mīlam.. un tu to zini ♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥♥

Elīna Sniedze teica...

:* zinu, bet nekad jau nenāk par ļaunu atgādināt :)