Diena pirms dienas...

Uh, nostaļģija ir traka lieta! Atceros savus 22 iepriekšējos dzīves gadus un domāju, interesanti kā izvērtīsies tālākie...
Šis un tas dzīvē jau paveikts un patiesībā diez gan daudz arī sasniegts - universitāte pabeigta, pabūts dažādās valstīs, ir pat publikācija grāmatā, darbs Gaismas pilī (Tas tomēr bibliotekārajā jomā ir labs sasniegums.) un esmu pat ļoti laimīga! Jāspēj tikai viss novērtēt, citreiz ikdienas steigā aizmirstas...
Patīkami paskatīties vecās bildes instagramā, tas ir kā neliels manas dzīves albums. Beidzot jāsaņemas un jāizdrukā bildes īstajam albumam.

Daudzi jautā, kad dzīvošu Rīgā... Pašai jau reizēm ar gribētos... bet nu ... pagaidām ne... Jā, ir nogurdinoši uz darbu braukt no Krimuldas (jeb Siguldas, jo tāda Krimulda neeksistē) :D bet ir lietas, kas to atsver - miers, klusums, sevišķi jau dārzā izaugušie gardumi!

Beidzot arī esmu saņēmusies valkāt kleitas(daudz) un vispār košas drēbes, biju uztaisījusi arī hennas tetovējumu un man patika! :) Kā arī sākusi tirgot savus auskarus un drīzumā arī citas rotas. Un beidzot es nejūtos kā sēne(lai arī jāstrādā daudz, tomēr sanāk arīpa kādam brīdim atpūtai) - Amerikāņu auto salidojums, Lindas Lee koncerts, PagalmFests, A. Grauda bungu skolas audzēkņu koncerts, dzīvās mūzikas vakars Cuba cafe, Positivus... šodien vēl spāņu mūzikas vakars Kalnciema kvartālā..un vēl jau augusts ar atvaļinājumu un GP īsto atvēršanos priekšā.. Viss notiek...

IR LABI UN BŪS VĒL LABĀK!
Es gribu būt laimīga - un esmu!

Komentāri