Nu ko.. Ziemassvēki tuvojas, darba daudz un laika maz... bet šodien viss mainās uz labo pusi un iespējams laika būs nedaudz vairāk... Neko gan nespriedīšu pirms viss nav oficiāli un līdz galam, bet es ticu, ka būs.
Sapnī redzēju vilcienu un to kā tajā iekāpju un kaut kur dodos, iegooglēju, ko gan tas nozīmē -
pasažieru vilciens- lielas pārmaiņas, arī tāls ceļojums… preču – gaidāmas labas pārmaiņas, arī peļņa… ar to braukt – kādā ceļojumā tikt pie goda un mantas, lielas pārmaiņas, steidzīgi darījumi, saņemt kādu svarīgu ielūgumu, vēstuli vai ziņu, arī ātri tikt dzīvē uz priekšu… ar to apgāzties- lielas izbailes… ar to braukt bez sliedēm- piedzīvot nopietnu uztraukumu kādas lietas dēļ, kas vēlāk kļūs par labklājības avotu… no sliedēm noskrējis- brīdinājums neaizskart cilvēku jūtas.
No tā visa atceros, ka es uz vilcienu steidzos, ļoti uztraucos, un iekāpu tajā, bet es īsti nesapratu kur iekāpju starp cilvēkiem vai precēm. Pēc šodienas saprotu, ka tas viss ir pilnīga taisnība. Es steidzos, braucu ar autobusu, trolejbusu un arī pāri sliedēm, uz vietu, kas atrodas ļoti tuvu sliedēm, tam visam ir saistība arī ar precēm un iespējams, ka nākotnē arī ar kādu ceļojumu. Tiešām jāsāk ticēt sapņiem, ļoti žēl tikai, ka daudzus sapņus no rīta pamostoties es vairs neatceros. Tad mani pārņem tā dīvainā sajūta, ka zinu - es redzēju, bet nezinu ko tieši.
Vai arī Tu no rīta mēdz pamosties, domāt par sapņoto, bet neatceries?
Attēls no interneta plašumiem
Vai arī Tu no rīta mēdz pamosties, domāt par sapņoto, bet neatceries?
Attēls no interneta plašumiem
Komentāri
Un jā man bieži ir tā sajūta, kad zinu..BIJA SAPNIS, bet par ko, kāds tieši...nespēju atcerēties.. un tad cenšos saprast vai man ir labas vai sliktas sajūtas par šo sapni..un tad atstāju to deja vu mirkļiem.
Bet prieks, ka sapņi spēj nest arī labumus! ;)
Vēl viens sapnis, kurš laiku pa laikam atkārtojas ir tas, ka esmu Rīgā, netālu no Brīvības un Artilērijas ielas stūra un kādā tikai man zināmā veidā es nokļūstu sešstāvīgas mājas bēniņos - it kā pa slepenām trepēm, kas saistītas ar lifta šahtu. Nu jā, bet galu galā man vienmēr no kāda ir jābēg. Lai to izdarītu, es spraucos cauri šaurām ejām (starp divām lielām sienām) vai arī man parādās spējas atsperties un lidot. Sajūta ir fantastiska - pārvietoties no vienas Rīgas nama jumta uz otru.
Vai man vajadzīga psihologa palīdzība? :D
Dace - Nu par vilcienu tagad varēsi zināt, kas tas ir :)
Bet par to otru, es domāju, ka Tu iepriekšējā dzīvē biji supermens vai spaidermens, kaut gan savā ziņā Tu tāda joprojām esi. :) Tu paspēj izdarīt un nokārtot visu laikā, tikai Tu zini pareizās atbildes vai arī veidu kā tās atrast. Tu it kā izbēdz no problēmām. Un tā iela vienkārši tev noteikti ar kaut ko zemapziņā asociējas. :)
Psihologs jau nav nekas slikts, cilvēks ar kuru var patīkami izrunāties un salikt domas pa plauktiem. :) trakāk ir ar psihoterapeitiem :D
Bet jā.. vispār ir tā, ka jebkurš transports( es parasti sapņoju, ka braucu ar auto..un esmu pie stūres BEZ TIESĪBĀM)..nu jā..jebkurš transports ir kā dzīves ceļš..un virzība pa to uz priekšu. Ir svarīgi apzināties krāsas sapnī, cilvēkus, sajūtas, to kā transports..šajā gadījumā vilciens kustās..ātri, lēni..,varbūt sliedes iet līkločos..nu tā kaut kā. Piemēram..man bieži bioja sapņi, ka es uzņemu ātrumu, tad nobīstos un bremzēju..tā man arī reālajā dzībē bija, ka nu jau iekriešos, bet no kaut kā nobijos..bieži baidījos, ka uzķeršos uz policiju..tas skaidrojams ar kādu man dzīvē autoratīva cilvēka viedokli apr maniem lēmumiem. Vispār iesaku pameklēt tulkojumus..ne tikai latviešu valodā, bet arī angliski, jo bieži vien latviskie tulkojumi sapņiem man tā īsti neiet kopā ar manu dzīvi..