trešdiena, 2012. gada 29. februāris

smadzeņtrīce?

oi, oi.. aizvakar netīšām tumsā ieskrēju ar galvu sienā.. Rezultātā uz pieres puns un 2 dienas jau sāp galva. :(
Pie datora ar nosēdēt grūti, sāk ātri vien sāpēt vēl vairāk.. ka tik tiešām nav smadzeņtrīcīte :(

otrdiena, 2012. gada 28. februāris

viss notiek!

Šodien nozīmīga diena :) iesniedzu papīrus ERASMUS un zinu, ka tikšu.. tikai vēl nezinu uz kuru no vietām, jo pieteicos uz trim - Zviedriju, Angliju un Dāniju. Tā būs kolosāla pieredze un vienreizēja iespēja :)

Vēl pieteicos kāda bloga izlozē - līdz rītdienas 13:00 vēl vari paspēt arī tu  No emocionālā skata punkta. Tiešam interesanta ideja, ka dāvanā vari saņemt to, ko izvēlies :)

piektdiena, 2012. gada 24. februāris

What doesn't kill you, makes you stronger!

nu ko, mans pēdējais ieraksts šeit ir sens :D Bet tā kā pašlaik aktīvi rakstu kursa darbu, tad arī nesanāk laika nekam citam...
Pašlaik man ir apmēram 50% no darba, jo jāapkopo anketas un nedaudz jāpapildina teorijas daļa. Trešdien bija Madonas pilsētas 1 vidusskolā, dalīju anketiņas un priecājos par satiktajiem skolotājiem. Patīkami, ka atceras un priecājas ieraudzīt. Kad kursa darbs būs gatavs un aizstāvēts, tad sarunāju, ka braukšu prezentēt arī skolā... Turklāt sanāca arī neliela prakse, jo lielāko dienas daļu pavadīju skolas bibliotēkā.. un ak šie zaļie krēsli, joprojām lielā cieņā visiem bibliotēkas apmeklētājiem. Žēl, ka aizmirsu fotoaparātu mājās un par telefona fotoaparātu piemirsu.. nekas, nākamreiz.
Ar Matīsu ar mums iet super, nu tāds mīlulis :)

Nesen kopā ar Rūtu, Rūtas mammu un Madaru biju uz teātri :) Paldies Tev, Rūta, par šo iespēju.. Bijām uz Dailes teātra izrādi "Šikās kāzas". Jauta izrāde, varēja tiešām forši atpūsties, izsmieties un aizmirst ikdienas steigu :) Aktieri visi jauni un neredzēti, bet tāpēc ne mazāk talantīgi. vēl ilgi gribās dungot "Hush, hush Maria!" Un man ļoti patika līgavas īsie zābaciņi (redzami arī bildē) :)
Joprojām aktīvi meklējam jaunu dzīvokli, jo šeit ik pa laikam atklājas interesantas lietas, un cik tad ilgi var paciest kaimiņus, kas nu jau ārdās gan pa dienu, gan pa nakti. Iepriekš viņi līdz sešiem vakarā gulēja, bet nu jau ap vieniem-diviem dienā kļūst gana skaļi un aktīvi... Grūti iemigt, ja apkārt tāda bļaušana turklāt vakar laikam bija arī "izrēķināšanās"..
Vēl ir jauka lieta, ka nu vairs nav jāsatraucas par durvju kodu, kas nestrādā, jo viņa vienkārši nav.. šorīt tikai caurums durvīs. Lai jau staigā, kas tik vēlas...

Man ir prieki, par manu jauno telefonu :) jo man tagad arī ir itāļu valodas vārdnīca telefonā :) ērti un vienkārši atrast nezināmo :D es agrākteicu, ka man nebūs skārienjūtīgs telefons ka gribu pogas.. :D bet nu šitam ir gan pogas, gan skārienjūtīgais ekrāns :D dikti patīk rakstīt sms ar šo telefonu :)

Un pēdējā laikā man topā šī Kellijas Klarksones dziesma.. (vēl dikti patīk arī Rūtas Turcijas dziesma) :) un Glee izpildījums viņai ar foršs :)


Reizēm dzīve ir tīri forša... bet reizēm sagriežas....

pirmdiena, 2012. gada 13. februāris

Mans piena kokteilītis!

Sagribējās pārmaiņas! Un nu mans blogs man atgādina tādu jauku piena kokteilīti...Reizēm ir tā, ka neiet kaut kas uz priekšu, nevajag mēģināt sevi stumt.. Nepieciešams nedaudz atslodzes, nedaudz padarīt kaut ko citu un idejas radīsies.. viss aizies pats no sevis.. tāpēc ceru, ka arī šoreiz manas pārmaiņas būs uz labu.. kaut gan pārmaiņas vienmēr ir uz labu...

Ceturtdien biju ļoti foršā pasākumā - Mīlestības svētki! Jā, ir traki, kad esi notusējies liedz pieciem rītā, saņemties un iet uz darbu.. aizmigu un gandrīz nogulēju, bet toties, kad ieraudzīju cik ir pulkstenis, tad ātri vien sataisījos... Žēl, ka Otra puse nebija noregulējusi savu skanējumu, jo tas tiešām izklausījās traki un Ēnas ar man nepatika... Bet citādi diena/vakars/nakts izdevusies ;) paldies Mincim un Rasai par kompāniju....

otrdiena, 2012. gada 7. februāris

Ar dievu mazo dīvainīt...

Ar baltu krītu uzrakstīts.... 
Ah.. Klausos viņa balsī un asaras nepārstāj ripot... Jā, Freimanīc bija cilvēks, kas bija kā tuvinieks, kuru nekad nesatiku... Cilvēks, kas tavu sāpi prata izteikt savās dziesmās. Cilvēks, kas prata rakstīt unikālus un vienreizējus tekstus.. Vienmēr varēja klausīties kādu mūziķi un zināt- viņa tekstu raksta Freimis...
Tik ļoti žēl bet tagad visām dziesmām cita jēga. Tagad tekstos saklausu pavisam ko citu, nekā iepriekš. Tā vien šķiet, viņš visu zināja, varbūt nojauta, tikai nezināja kad...
Ai, Freimi... Tagad tik daudz liekuļu saradies! Visi, kas nolika un kritizēja, tagad saka, ka mīl un ka pietrūkst.. Kur tad bija agrāk? Nu, novērtējiet cilvēku arī tad, kad viņam to vēl var pateikt...
Ir cilvēki, kas nekad nesapratīs, kas BIJA UN IR Mārtiņš Freimanis...

Ar dievu mazo dīvainīt, tu teici un jau biji prom...

Eh, skaisti koncerti.. skaisti.. un skumji.. ;( nevar padziedāt līdz, asaras acīs par daudz..
Mazliet tik žēl, tevis, FREIMI, nav klāt, nakts mani uzrunā neparastāk, varbūt par daudz vaļas man ļauts, bet gribas vēl spārnus man nesakļaut..

Protams, par šo rakstu man var uzbrukt AKKA/LAA, bet man vienalga. Freimis nebūtu aizliedzis sevi citēt un mīlēt savu dzeju. 

pirmdiena, 2012. gada 6. februāris

Piacere!

:D šodiena sākās labi, tātad viss semestris būs jautrs.. Pirmkārt pamodos no tā, ka kāpņu telpā visu laiku dauzās durvis, viņas aizveras ar ļooooti lielu blīkšķi, tā kā piecēlos jau laicīgi un paspēju gan paēst brokastis, gan uzcept pusdien tostermaizes mincim... uz Fakultāti ar aizbraucu laicīgi(neraksturīgi man, ka nebija pat jāskrien). Starp citu SZF jauns kafijas automāts un tur ir arī iespēja izvēlēties - zupu.. tikai nedaudz par sāļu, bet tīri laba..
Tātad atkal sākas lekcijas. interesanti, ka šajā semestrī gandrīz visi studiju kursi ir ar vārdu "Informācija" :)
Šodien jau bija pirmā itāļu valodas nodarbība, super.. Pasniedzēja ļoti jauka un jautra, kā jau itāliete- smaidīga. Sākumā šķita, ka laikam būs tomēr jāiet uz pirmās daļas kursu, bet ir ok, galu galā neliels atkārtojums un viss ieiet sliedēs.. Tātad bija vērts jau agrāk mācīties, tiešām noder. Tik patīkami, ka ir cilvēki ar kuriem dalīties itāļu valodas priekā un teikt arrivederci! 
un vēl šodien salauzām Rasas etalonu :D tagad viņai jauns, atkal krāsains un spīdīgs...
Bet diena izdevusies :)
ŠODIEN ATKAL ESMU LAIMĪGA!

ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris

jānospodrina kurpes :)

Esmu tik neizsakāmi laimīga! Esmu iekļuvusi deju konkursa pusfinālā. Lai arī tās pagaidām ir tikai trīs deju nodarbības, arī tas man ir liels ieguvums un esmu ļoti priecīga par šo iespēju... Konkursa uzvarētājai būs iespēja doties uz pilnu deju kursu izvēlēties jebkādu deju, ko sirsniņa kāro.. Varbūt tā būšu es, bet ļoti to novēlētu konkurentei, kuras pieteikuma vēstuli izlasot, man acīs sariesās asaras, viņa uzvaru ir tiešām pelnījusi... bet redzēs, ko liktenis lems...

Jānospodrina kurpes, un līdz savai nākamajai ballei es jau mācēšu dejot labāk, nekā līdz šim :)