otrdiena, 2011. gada 27. decembris

Parādi dzīvei smaidu!

Ja dzīve tev sniedz tūkstots iemeslus,
lai raudātu, parādi,
ka tev ir miljons iemeslu, 
lai smaidītu.

svētdiena, 2011. gada 25. decembris

Pārdomājot šo un to...

Ir Ziemassvētku rīts, plītī krakšķ malkas pagales, eglīte koši izrotāta, uz galda deg svecītes.. Paštaisītās svētku kūkas gabaliņš apēsts.. un manī iezogas pārdomas - svētki ir klāt vai jau prom? pa kuru laiku?
Šogad decembra trakumā pat neesmu guvusi brīnumainās sajūtas, neesmu paveikusi gandrīz neko no tā, ko vēlējos svētkos izdarīt, bet vai tas ir galvenais? Nākamajam gadam sagatavošos cītīgāk :)
Pašlaik esmu sākusi sapakoties un iziet ārā, patrakot ar suņiem un papikoties.. Jā, mums ir uzsnidzis sniegs. Laikam jau tur augšā kāds par mums reizēm atceras, un vismaz svētkos ir sniegs, tas jau manī rada patīkamāks sajūtas :) Žēl, tikai, ka nav ledus, tad varētu ar Billiju pašļūkt pa ceļu, kā pagājšgad.. bija tik jautri :)
Vismaz mazais Dāvis apkārt skraida un bārsta savas gudrībiņas, teica, ka es esot forša un visi ir baigie pipari :D tāds mīļumiņš :)
He, Dāvis nav divreiz jāaicina iet ārā.. iesim..
Lai arī svētku sajūta nav pilnīga, tomēr esmu laimīga :)

piektdiena, 2011. gada 23. decembris

vai tiešām 23. decembris?

Saulīte spīd, putniņi čivina, sniega nav ne druskas, pat ne vienas pārsliņas, ja nu vienīgi ledusskapja saldētavā... Un esot šovakar Ziemassvētku vakars... Interesanti, vai tiešām Grinčam šogad izdevies nozagt ne tikai dāvanas, bet arī sniegu un Ziemassvētku sajūtas?
Laikam šovakar būs jāaiztaisa aizkari un jāiedomājas, ka snieg..

LBB JSS biedri centās izteikt savas sajūtas un vēlējumus - izlasi tos šeit..

Bildes no pagājušās ziemas, lai vismaz kaut kur būtu sniegs...




Lai Jums jauki bezsniega Ziemassvētki, mīļie!

ceturtdiena, 2011. gada 15. decembris

čuku-čuku-tū... ripo vilcieniņš.

Nu ko.. Ziemassvēki tuvojas, darba daudz un laika maz... bet šodien viss mainās uz labo pusi un iespējams laika būs nedaudz vairāk... Neko gan nespriedīšu pirms viss nav oficiāli un līdz galam, bet es ticu, ka būs.
Sapnī redzēju vilcienu un to kā tajā iekāpju un kaut kur dodos, iegooglēju, ko gan tas nozīmē -
pasažieru vilciens- lielas pārmaiņas, arī tāls ceļojums… preču – gaidāmas labas pārmaiņas, arī peļņa… ar to braukt – kādā ceļojumā tikt pie goda un mantas, lielas pārmaiņas, steidzīgi darījumi, saņemt kādu svarīgu ielūgumu, vēstuli vai ziņu, arī ātri tikt dzīvē uz priekšu… ar to apgāzties- lielas izbailes… ar to braukt bez sliedēm- piedzīvot nopietnu uztraukumu kādas lietas dēļ, kas vēlāk kļūs par labklājības avotu… no sliedēm noskrējis- brīdinājums neaizskart cilvēku jūtas.
No tā visa atceros, ka es uz vilcienu steidzos, ļoti uztraucos, un iekāpu tajā, bet es īsti nesapratu kur iekāpju starp cilvēkiem vai precēm. Pēc šodienas saprotu, ka tas viss ir pilnīga taisnība. Es steidzos, braucu ar autobusu, trolejbusu un arī pāri sliedēm, uz vietu, kas atrodas ļoti tuvu sliedēm, tam visam ir saistība arī ar precēm un iespējams, ka nākotnē arī ar kādu ceļojumu. Tiešām jāsāk ticēt sapņiem, ļoti žēl tikai, ka daudzus sapņus no rīta pamostoties es vairs neatceros. Tad mani pārņem tā dīvainā sajūta, ka zinu - es redzēju, bet nezinu ko tieši. 
Vai arī Tu no rīta mēdz pamosties, domāt par sapņoto, bet neatceries?

Attēls no interneta plašumiem

piektdiena, 2011. gada 2. decembris

Mēs...

Scrapbooking at WiddlyTinks.com

varbūt noder..

Saziņa - Vai mēs varētu bez tās iztikt? Diez vai, katrā ziņā ne es. Man patīk komunicēt ar cilvēkiem....


Katra mūsu ikdienas darbība ir kā uzstāšanās, arī saruna ar paziņu. Atšķirība rodas tikai mūsu domās par attiecīgās uzstāšanās nozīmīgumu, ja nepieciešams, tad arī vienkāršā sarunā varam ieturēt noteiktu stilu un būt lietišķi. Vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz dažiem piemēriem, bet vispirms nedaudz no teorijas. Lasīt tālāk!

ceturtdiena, 2011. gada 1. decembris

fairy tales

No one is too old for fairy tales...

un reizēm šķiet...

Un reizēm šķiet, ka spēka nepietiks...
Reizēm tiešām uzdodu sev jautājumu: Priekš kam?...un atbilde: Lai vēlāk būtu labāk.
Ha! Vēlāk, bet dzīvot gribas jau tagad. Apnicis vienkārši eksistēt.

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

šokolādes muffini

Kauns jau atzīties, bet drusku notēloju sliņķi un izmēģināju Hercoga miltu maisījumu, nevis taisīju mīklu pati, bet iesaku pamēģināt, kad nav daudz laika, bet vajag cienastu. Sanāk ļoti garšīgi un tieši tādi kā bildē uz pakas. Esmu sev nosolījusies izmēģināt uztaisīt mīklu pati, bet tad jau redzēs vai sanāks...
Bet tiešām Hercoga miltu maisījumu iesaku, padārgs, bet garša ir to vērta.
Lai labi garšo!

Vienkāršais kartupeļu secepums

Nepieciešams:
6-7 kartupeļi (atkarīgs no pannas un pašu kartupeļu lieluma un ēdēju skaita)
2 olas
garšvielas
nedaudz siera
kriksītis gaļas

Pagatavošana:
Kartupeļus nomizo un sarīvē, sajauc ar olu un garšvielām, liek pirmo kārtu pannā. Pēc tam pa virsu kartupeļiem plānu (var arī biezāku) kārtiņu gaļas, ja tā ir žāvēta gaļa, tad liek tāpat, bet ja svaiga, tad noteikti apcept. Liek pārējos kartupeļus otrā kārtā un liek cepties. kad jau kādu laiciņu pacepies, tad uzrīvē pa virsu sieru un turpina cept, lai arī siers apceptos kraukšķīgāks.

Lai labi garšo!

Ēd, Lūdzies, Mīli

Ciao Bella!
Pirms kāda laika rakstīju, ka sāku lasīt.. un nu jau tūlīt būs pagājis mēnesis kopš esmu izlasījusi, bet neesmu izteikusi viedokli. Ir tā ka esmu lasījusi daudz pozitīvu un tik pat daudz negatīvu atsauksmju.. protams, izlasīt šo grāmatu iesaku, bet tikai tad, ja jums ir šaušalīgi liela vēlme mainīt savu dzīvi, un ja jums patīk joga un meditācija. Man šajā grāmatā patikai tikai viena nodaļa - ĒD. Ne tikai tāpēc, ka tā ir Itālijas daļa, bet gluži vienkārši pārējās man šķita diezgan neinteresantas, ļoti daudz teorijas par jogu. Bet šo daļu gribas lasīt vēl un vēl, jo Itāļu valoda, ēdieni un aprakstītās vietas man ļoti patīk. :) Tagad vēlētos izlasīt otru daļu "Saistības". bet gan jau paspēšu.
Vēl ceru noskatīties filmu...

pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

Studentu adventes vainags

He, piektdien sapratu, ka adventes laiks jau klāt, bet man nav vainaga un nav arī vēlmes pirkt tos dārgos pie tirgus tantēm, un skujas Rīgā pašai dabūt ar nav kur, ja nu vienīgi doma laukumā no lielās egles :D
pagājšgad gatavoju vainagu darbam, bet atstāju to tur...
bet nu pašlaik, vismaz pagaidām uzmeistaroju no avīzēm.
Mājās no nekā sanāca kaut vai simbolisks vainags, kā es viņu saucu - studentu vainags.
Un tad pamanīju, ka tiešām studentu :D tā tur pat rakstīts, tas sanāca neapzināti.

Tārpiņš

Šodien biju auklēt mazo Matīsu un sadomājām darīt kaut ko interesantāku. Laiks ir briesmīgs un ārā iet nesanāk, tad nu ļāvām vaļu roķelēm un otām :)


Nepieciešams:
Olu kaste(vēlams kartona vai putapalasta),
2 podziņas,
1 pūkainā drātiņa
krāsas un otiņa

Pagatavošana:
Pavisam vienkārši, sagriežam olu kasti, tā kā redzams attēlā un ļaujam bērnam vaļu krāsošanas darbiem.
Kad nožūst pielīmējam podziņas acīm, un pūkaino stieplīti pārgriežot uz pusēm pietiek diviem tārpa radziņiem. iespraužam radziņus, ar marķieri uzzīmējām muti un degunu, jo aizmirsām uzkrāsot ar krāsām.
Pūkainās drātiņas vietā var sagatavot drātiņu, kas aptīta ar dziju.
No pāri palikušā olu kastes vāka izveidojām kuģīti, papīra olu kastes kuģis peļķē droši vien izjuks, bet mūsējo iesim testēt, kad nebūs vēja.
(bildes ne pārāk izdevušās, jo ar telefonu fotografēts, bet ideju saprast var :)

svētdiena, 2011. gada 27. novembris

svētku sajūta.

Šodien pirmā advente, aizdedzām pirmo sveci, tāds patīkams siltums. Advente man tāds pārdomu laiks, jo, lai arī Ziemassvētki mūsdienās asociējas ar dāvanām(protams, bez tām jau arī neiztikt), tie ir pārdomu, piedošanas un mīlestības laiks. Tāds klusuma laiks, kad patīkami skatīties jaukās Ziemassvētcīgās filmas ar Salavecīšiem, rūķiem, eņģeļiem un brīnumiem. (neiztrūkstoši arī "viens pats mājās")
Šodien svētku sajūtu radām Vecrīgā, vērojām Dinamo egles iedegšanu, pastaigājām pa svētku tirdziņiem un Līvu laukuma Fīlinga terasē (nezinu kā pareizi to vietu sauc) iedzērām karstvīnu un gardi pavakariņojām. Paldies Ingai, Laurai un Mārtiņam par Jauko kompāniju.. arī Jancim un Incim, kuri laikam nosala un aizgāja mājās... un bija jauki sazvanīties ar Daci no Īrijas, tik ļoti pietrūkst klačošanās, uz nerviem krišanas un viņas gudro padomu un pamācību. Ļoti gaidu vasaru, kad viņa atkal atbrauks, es arī neatmetu domu, ka varbūt mēs sakrāsim un aizlidosim ciemos.
Tiešām jauks, mierīgs vakars labā kompānijā, kas gan var būt labāks šajā vējainajā dienā?!
Un kāda bija Jūsu pirmā advente?
:)

trešdiena, 2011. gada 23. novembris

cik jauka sajūta

Šķiet, ka galva jūk laukā pa detaļām..
Interesanti, kā visiem patīk uzbrukt vienam cilvēkam, bet nu mīļie, ņemiet un paskatieties vispirms uz sevi no malas... negāziet man virsū savas negācijas, jums vispār nav nekādu tiesību spriest par mani, manu veselību, darbu un visu pārējo, jo jūs neziniet manu situāciju. Un man jums nav jaatskaitās.
Dariet kā jums pašiem tīk, lieciet man mieru.

par visu ko un ķirbjiem ar...

Tad nu tā. Rīga vairs nestaro, Latvijas dzimšanas diena nosvinēta, jutos kā īstena latviete. Vismaz beidzot tā varēju sajusties, jo 18.novembra lāpu gājiens bija kolosāls, sajūtas ļoti patīkamas. Paldies "Visu Latvijai" par organizēšanu.
Salūts bija ļooti skaists, žēl tikai par to, ka man aiz muguras bija bariņš krievu tautības cilvēku, kas himnas laikā izteica diezgan nejaukus komentārus. tas tiešām bija lieki. Salūtu grib redzēt visi, bet Latvijas himnu nodziedāt redz tik grūti?! Jūsu zināšanai, mīļie cilvēki, tas salūts nebija Staro Rīga ietvaros, tas bija Latvijas 93. dzimšanas dienas salūts! Un vēl kas, Lāpu gājiens arī nebija Starojošais objekts! Un vēl kas Rīgai nepalika 800. gadu, nē.. Tas mīļie, bija jau sen un staro Rīga nav Rīgas dzimšanas dienas ietvaros! Tas tā, Jūsu zināšanai. Man likās diezgan dīvaini, ka ir cilvēki, kas neko nezina par valstī notiekošo un iemesliem kāpēc tas tā notiek, bet pasākumus aplūkot gan visi dodas.
No starojošajiem objektiem vislabākais bija Vērmaņdārza estrādē uzstādītais strūklaku šovs. Vēl interesanti ir pilsētu sirdspuksti pie LMA, bet man šķiet, ka tas ir nedaudz ārpus Staro Rīga, jo tos es apslūkoju jau kādu laiku pirms šī pasākuma sākšanās. Patīkami bija redzēt gaismas pils ēkas Burtotavu, tikai ļooti ilgi jāstāv. lai salasītu visu tekstu :D
Rīt pirmais eksāmens, bet esmu apslimusi... kakls sāp, temperatūra ar bik parādījusies un iesnas uz pilnu klapi. tā nu ir, ēd klāt ķiplokus visam, kam vien var, dzer tēju tik ar medu, vislaik lieku šalli jeb mammas adīto baktusu, kuru nocēlu māsai.. cimdus ar nēsāju, bet nu neko, būs jāiet pie dakterīša pēc slimības lapas, jo kaut kā nav vēlmes slimai iet uz darbu un visus aplipināt...
vakar un aizvakar gatavoju ķirbju ēdienus, jo jāpaspēj pirms viņi sabojājas.. krēmzupa sanāca dievīga, arī mērcē ķirbis garšo labi.. pankūkas ar bij tīri neko ar krējumiņu... varbūt vēlāk padalīšos receptēs.
Pašlaik pie manis ciemā māsa :) uzdāvināja, man vienu no savām brošulēm :P citu dien nofočēšu un palielīšos, jo tik ļoti labi piestāv manai jakai :)
gatavojam gardas pusdienas, pildām manus mājasdarbus un gaidām mājās manu minci :)

ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

for a while

Ak dies runājos pa skype ar Turcijas Rūtu :) Tik feina sajūta runāties ar Turcijā esošu cilvēku. :) bet man viņas tik ļoti pietrūkst, klačiņa un plaušiņa :D
Šodien nogulēju lekcijas, feini.. vēl līdz darbam ir laiciņš, jāuzmeistaro ēst un jāmēģina rīt dabūt brīvdiena... RIMI Spice, lūdzu pacel tak to telefonu! ;) Tik ļoti gribu iet lāpu gājienā, ko organizē VL un Mincis viņiem palīdz...

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

divarpus :)

Nju re.. strādājos tā, ka nav pat laika neko ieblogot. Tik daudz kas viss noticies, ka vairs pat nevaru atcerēties, ko esmu te pastāstījusi un ko ne.
Katrā ziņā es vēlētos vairāk brīva laika, bet darbs ir darbs un naudiņa ir jānopelna, par sēdēšanu neviens nemaksā. Ar skolas darbiem jau gandrīz esmu tikusi galā, palikusi tik iekavēta eseja, bet viss pārējais ir nokārtots.

Bet nu par lietu.. kas tad šodien par datumu? :) 16.!
Nu tik tālu nu esam tikuši, ka jau divarpus gadus esam viens otram. Reizēm liekas, ka tas ir tik daudz, tik ilgi, bet ja padomā, cik ilgi mums vēl lemts, tad jau tas nav nekas daudz. Šis laiks ir pagājis diezgan Ātri, daudz kas starp mums jau noticis, piemēram jau labu laiku dzīvojam kopā, esam arī saderinājušies.. :)
Izbaudu katru dienu kopā ar savu mīļumu, viņš man pats labākais. Sagādā pārsteigumus ik uz soļa, ar viņu dzīvot nav garlaicīgi :) Tik jauki, ka no sava darbiņa viņš atbrauc man pretī uz darbu, lai nav vienai pa tumsu jāiet līdz autobusam, pat ja līdz pieturai ir laternas un jāiet tik kādas 2-3 minūtes.. ka pagatavo vakariņas, kad man nav pašai spēka vai laika to izdarīt. ka atbrīvo mani no kartupeļu mizošanas :D Tā ir mīlestība. Mīlestība pret mani. Un es mīlu viņu. Tās ir burvīgas sajūtas :)
Bet kas gan ir mīlestība?
Izlasot wikipēdijā pat īsti negribas piekrist tam sausajai definīcijai: Mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas,  kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību.
Katrs mīlestību izprot savādāk, nekad nebiju spējusi izdomāt definīciju, bet nu re. To var atrast iegulējot :D

Mājaslapā mammāmuntētiem.lv izlasīju mazas meitenes (3,7 gadi) spriedumu par mīlestību: vienu dienu pēc dārziņa apmeklējuma: "Mammu, tā mīla ir grūta." Jautāju viņai, kas noticis. Viņa man atbild: "Vienu dienu ar puišiem bučojos, bet otrā dienā jau kaujos! Bet tas jau laikam ir labi, jo tev ar tēti ir tāpat!"
Man vienmēr patikuši mazo bērnu spriedelējumi :) Viendien mans auklējamais samīļoja savu mammu un ļoti mīļi pateica: Tu esi kaķītis, melns ar baltām ķepiņām.

TAVA ASARA

Visskaistāk zvaigznes mirdz klusumā
Tu raugies tajās, bet es -tavā sejā
Visskaistākie putni dzied klusumā
Tu klausies tajos, bet es - tavā elpā


Visskaistākās krāsas mirdz saulrietam acīs
Tu apbrīno to un labprāt tur dotos
Mans skaistākais saulriets ir tavas acis 
Es raugos tajās ik rītu, kad mostos

Tev visa pasaule tik skaista un plaša
Uz tavām lūpām guļ rīta rasa
Man visa pasaule tu- tik mīļa un dārga
Tavai drošībai nekad man nepietrūks spēka

Aiz rokas tevi aizvestu tālu, tālu
Bet atbildi gaidu- vai līdzi tu nāktu?
Gribu rādīt tev pasauli, manu un tavu
Mūsu mazo un niecīgo mākoņa malu

Savu īsto pasauli redzēsi drīz.
Jo šī tikai sapņiem un cerībām celta
Savu īsto pasauli jutīsi drīz,
Ja ieraudzīsi,
Ka tā, uz mana vaiga, ir tava asara.


© Kārlis Šīrons

svētdiena, 2011. gada 6. novembris

***


Salauztu sirdi gluži kā 
sagrieztu apelsīnu
atpakaļ nesalīmēsi, 
to sataisa kokteiļos
un izdzer svaigu. 

/Mārtiņš Freimanis/

trešdiena, 2011. gada 2. novembris

CPD-23 - Thing 16

16 lieta ir par bibliotēku interešu pārstāvniecību. Priekš manis tas sākotnēji izklausās sarežģīti, bet mēģināšu iedziļināties un izpētīt, kas tas ir par zvēru, jo katru vārdu atsevišķi saprotu pat ļoti labi. Visu vēl labāk izprast ļāva Daces Ūdres raksts LBB JSS emuārā.

CPD-23 - Thing 15

Šoreiz runa būs par konferencēm, semināriem, kongresiem - piedalīšanos un rīkošanu. Izlasīju lietas aprakstu, mēģināju atcerēties, kur esmu piedalījusies un ko rīkojusi. grūti pat visu tā atminēties pašlaik, bet centīšos šoreiz runāt tikai par profesionālo jomu, kas saistīta ar bibliotēkzinātni un informācijas pārvaldību. Pieredze šajā ziņā man ir maza, jo es vēl tikai studēju, bet tā kā šis jau ir otrais kurss, tad nu jau var veidot arī tādu kā atskaites punktus savā dalībā dažādos semināros vai projektos.
Piedalīšanās kā klausītājam- Esmu piedalījusies Latvijas bibliotekāru 10. kongresā, kura tēma bija "Brīva piekļuve zināšanām: pastāvīga progresa veicināšana". Tas man deva motivāciju rīkoties, pētīt bibliotēkzinātnes plašāk, turpināt studēt. 
Piedalīšanās kā dalībniekam- šeit varu minēt šo pašu CPD23 - šajā programmā pati esmu sevi pilnveidojusi, un ar uzdevumu palīdzību ieguvusi jaunas zināšanas gan par bibliotēkzinātnes jomu, gan par web 2.0 rīkiem, kas palīdz veidot vieglāku manu ikdienu.
Vēl kā dalībniece piedalījos divos LU veidotos semināros - "Efektīva laika plānošana" un "Karjeras prasmju plānošana". laika plānošanas seminārā pirmkārt apguvu dažus laika plānošanas paņēmienus, kas man ir noderējuši, bet reizēm šķiet, ka šīs zināšanas vajadzētu atjaunot, jo nu jau esmu šur tur nojukusi ar laika plānošanu. Otrkārt ieguvu paziņas, kuriem arī ir līdzīgas problēmas, sapratu, ka neesmu tāda viena.  Otrā seminārā par karjeras prasmju pilnveidi guvu pieredzi par karjeras veidiem, kā pareizāk sev noteikt kāda varētu būt mana joma, kurā veidot karjeru. 
Piedalīšanās kā runātājam - šajā sadaļā profesionālā ziņā nespēju iedomāties neko tādu, kur būtu uzstājusies. Bet neprofesionālā ziņā par tādu kā uzstāšanos varētu nosaukt Zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanā, kad rakstīju darbu "Žesti un ķermeņa valoda Madonas pilsētas 1. vidusskolas jauniešu un pedagogu savstarpējā komunikācijā". Tā man bija sava veida pieredze uzstājoties, kas man ir palīdzējusi turpmākajās reizēs lasot prezentācijas lekcijās.
Rīkošana/Vadīšana- LU SZF Informācijas dienās piedalījos radošās darbnīcas veidošanā un daļēji arī vadīšanā. Mūsu tēma bija  “Informācijas pārvaldnieki – domā ārpus kastes”. veidojām uzdevumus tiem, kas vēl tikai domāja, vai uzsākt studijas šajā nozarē.
Secinājumi - Piedalīties ir patīkami, bet lai būtu kur piedalīties, nepieciešams arī rīkoties. Turklāt esmu vadījusi citus pasākumus, kas nav saistīti ar manu profesionālo darbību, bet arī tā ir bijusi laba pieredze.
Tālākie plāni- Es joprojām ceru, ka man izdosies piedalīties kādā no BOBCATSSS konferencēm, turpināt aktīvi darboties LBB JSS. Vēlētos arī lai sava kursa/bakalaura/maģistra(?) darbu ietvaros es spētu veiksmīgi izpētīt tēmas, kas mani interesē un ieinteresēt ar šiem darbiem citus.

Grāmatzīme

Stīvens Spīlbergs(Steven Spielberg) ir teicis: „Kāpēc maksāt dolāru par grāmatzīmi? Kāpēc gan nelietot dolāru kā grāmatzīmi?” un kāds C.C. Nakarato(C.C. Naccarato) viņam ir atbildējis: „Tāpēc, ka īsti lasītāji lieto grāmatzīmes.” Taču kāda sieviete Natālija Krespo(Natalie Crespo) atbild: „Ja Tu sev paturi dolāru, Tu sevi bagātini, bet ja Tu grāmatā paturi grāmatzīmi, Tu bagātini grāmatu.

Mans jaunākais raksts - Svarīgs grāmatu lasītāja rīks - GRĀMATZĪME http://lbbjss.wordpress.com/2011/11/02/gramatzime/

ceturtdiena, 2011. gada 27. oktobris

turpinās...

eh, man pagaidām turpinās tas pats, kas iepriekšējā rakstā.. nespēju vēl sevi sakārtot.. pārāk maz laika... reti kad sanāk laiks pat te kādu rakstiņu uzdrukāt.
tas jau laikam šajā gadalaikā pienāk katram otrajam..tāda kā depresija :D skola - darbs - skola.. un lielu daļu laika pavadu autobusā :D es nesūdzos, ka man būtu rutīna.. nope.. tās man nav.. traucē tikai iekavētie darbi.. un līdz oktobrim man tādu nebija... hmm... laikam oktobris man nav labvēlīgs mēnesis... :(
TĀPĒC.. lai to labotu mēs ar Rasu esam nolēmušas sev sarīkot Helovīnballīti ar spocīgiem ēdieniem un krāšņām dekorācijām :) kaut kādā veidā jāizdzen no sevis tas drūmums :)
Turklāt man no laukiem ir atvesti ķirbīši.. varētu izgrebt un uzcept kādu ķirbju muffinu vai pīrāgu :)
turklāt jau pavisam drīz pie LIDO uzslies egli :D jāsāk jau būs noskaņoties Ziemassvētkiem...

otrdiena, 2011. gada 25. oktobris

Apnikums un migla

Eh, man pašlaik uznācis galīgs apnikums. ārā pienbalta migla-nevaru pat lāga pretējo māju saredzēt, pa TV sola siltu un saulainu dienu.. hmm.. LU pašlaik līdz kaklam ar saviem muļķīgajiem pasniedzējiem... Šodien paņēmu brīvdienu, lai izdarītu iekavētos darbus un nomierinātos no ikdienas steigas. Savādāk viens darbs, studijas un tad otrs darbs.. citreiz vēl darba apmācības tam visam pa vidu. agrā celšanās jau apnikusi.. turklāt nezinu kāpēc, bet nu nesanāk brīvdienā izgulēties par visu nedēļu... lai arī kopā saliekot brīvdienās esmu nogulējusi gandrīz veselu dienu :D bet nu neko.
vienkārši jāatgūst spēki, jāsaņemas jāizpilda mājasdarbi un jādodas šai kaujā ar jaunu sparu.
Kāpēc skolēniem ir brīvdienas, bet studentiem tikpat kā nav?
he, Semā stāsta par antigravitātes jogu :D tas man liek padomāt, ka man jau labu laiku atkal nav sanācis palasīt Ēd, Lūdzies,Mīli. Šķiet, ka neesmu to darījusi kopš pārvācāmies uz jauno dzīvokli un sāku strādāt jaunajā darbiņā. Ceru to labot, man nepieciešama sava terapija :)
Vēl Semā rāda par Iļģuciema sieviešu cietumu.. žēl to bērniņu :( Prieks, ka arī šīm sievietēm tur ir tīri laba dzīve(vismaz tā izskatās šajā raidījumā) bet žēl, ka viņas ir iepriekš izvēlējušās tādu dzīves veidu, kas lika viņām tur nonākt.

Patīk šī dziesma. šis gan nav oficiālais video, tas arī protams ir ļoti foršs, jo kopā saiet visi kontinenti un visi ir happy. bet man tīri labi patīk kā šite dejo :) katrā gadījumā ar šo var uzlabot garastāvokli. Šodien laikam būs jāslēdz uz skaļo kāds no daudzajiem mūzikas kanāliem - tikko skaitīju laikam 14 kanāli.


hmm tikko reklamēja interesantu lietu... - Svētdien 15:10 "Tīņu sirdis" LTV7 ja sanāks laiks, tad noskatīšos.
Labi, jācenšās iztrausties no migas, sakopties un DARĪT! ;)

otrdiena, 2011. gada 18. oktobris

vēl visādi piedzīvojumi :)

Vinnēju RITO akcijā :) Super, man ir trīs jaukas garšvielu burciņas un arī termokrūze(kurai gan vēl jāaizdodas pakaļ.)
Šodien kopā ar Rasu biju ļooti jaukā veikaliņā un sapirkos garšvielas - Grauda spēks (par šo veikaliņu uzzināju - Absolūts ēd) Apkalpošana kolosāla, prieks parunāties ar zinošu cilvēku, kas pastāsta vēl visādas interesantas lietas. Izgājām ar smaidu. Noteikti iegriezīšos atkal, jo vairāk šādas garšvielas un miltus nepirkšu nekādās maximās. sanāk lētāk un ekoloģiskāk.Pēdējā laikā man tā dzīve tāda EKO stilā iegrozījusies. būtu vēl feini šķirot atkritumus, bet tam jau nav jēgas, ja viss iet vienā konteinerā. :(
šodien kopā ar Rasu nosvinējām manu rītdienas vārda dienu :) ēdām gardo Kārļa taisīto pupiņu zupu un uzvārījām karsto šokolādi ar zefīriem :) nezināju, ka kūstot viņi ir vēl gardāki nekā cepot. :) 

Nepieciešams:
Piens
šokolāde
maršmellovi

Pagatavošana:
uzsilda pienu, sadrupina iekšā šokolādi, uzkarsē līdz tā izkūst, lej krūzēs un ieliek maršmellova gabaliņus, vislabāk sagrieztus nedaudz smalkāk.

Lai labi garšo!

nemaz ne tik ilgi



Nu re nebija nemaz tik ilgi tā apkure jāgaida :) Jau vairākas dienas sēžam siltumā :) Pašlaik gan vēl nav pilnībā silti, bet vismaz beidzot ir siltāk nekā ārā :D
Šorīt jau gribēju mincim teikt - Labi, šorīt taisi pusdienmaizes pats, es gulēšu ilgi. BET sapratu, ka man jābrauc uz skolu, jo agrais rīts. un vēl ieskaite. tad nu taisīju mums abiem pusdienmaizes.. toties viņš jau man bija uztaisījis tējiņu :)
šitas būtu stilīgi :D
MUMS IR LEDUSSKAPIS!interesanti,. ka vairs nevienā citā LV veikalā nevaru tādu atrast, lai salīdzinātu cenas, bet Anglijā tāds maksā ap 400mārciņām :) (vairs nav jāliek ēdiens uz lodžijas) Liels un jau PILNS ar lauku labumiem :D ciemos uz sāls maizi bija atbraukuši manējie - mamma, māsa un tētis.. Atveda visādus gardumus no vecmammām, vectēva un Krievijas :D Mums tagad ir krievu eļļa, cukurs, iebiezinātais piens un vārīts iebiezinātais piens. Tētis teica, ka citi nāk ar sāli, bet viņš ar cukuru :) un man tas tīri labi patīk :) Varēšu cept pīrāgu un pildījumā likt iebiezināto pienu :)
Vēl mums beidzot ir liels katls :D taburetes, kur apsēsties ciemiņiem, un vēl visādas nepieciešamās lietas, kas mums trūka jaunajā mītnē. Vispār man te tīri labi patīk :) Lielāko daļu jau esmu sakārtojusi un satīrījusi.. tik ik pa laikam vēl atrodas visādas kārtojamās lietas..
Pirmo darba dienu jaunajā darbā aizvadīju godam. Meitenes teica, ka parasti pirmā nedēļa ir tāda, ka stāvi un blisinies, bet man jau pat bija pāris konsultācijas. Domāju, ka iesākumam gana labi :)

Tikko iesniedzu savu starppārbaudījuma darbu datu bāžu veidošanā :) cerams, ka rezultāts būs gana labs. pagaidām vispār atzīmes mani tīri labi apmierina :) Šodien man darbā brīvdiena, tad nu jāsagatavo iekavētie un neiekavētie darbi, kamēr ir laiks...

otrdiena, 2011. gada 11. oktobris

Laulība

Kad tovakar atgriezos mājās sieva jau gatavoja vakariņas. Paņēmu viņas roku un teicu: „gribu tev ko pateikt“. Viņa apsēdās un klusām sāka ēst. Viņas acīs vēl parādījās skumjas.

Sajutu, kad man grūti atvērt muti. Bet piespiedu sevi pateikt to, par ko tik ilgi biju domājis. „Es gribu šķirties“...- mierīgā tonī uzsāku sarunu.

Neizskatījās, ka viņu būtu sakaitinājuši šie mani vārdi. Viņa tikai maigi pajautāja: „Kapēc?“

Es neko neatbildēju. Viņa sadusmojās. Metot dakšiņu uz grīdas, uzkliedza man: „Tu neesi vīrietis!“ Tovakar mēs vairāk nesarunājāmies. Viņa raudāja paslēpusi seju spilvenā. Zinu, viņa centās saprast, kas notika mūsu laulībām. Bet diezvai es varēju atrast piemērotu atbildi. Es vienkārši iemīlējos Rasā. Un viņu vairs nemīlēju. Es tikai jutu viņai žēlastību.

Ar vainas apziņu sirdī sagatavoju šķiršanās dokumentus, kur piekritu, kad viņai paliek mūsu māja un automašīna, kā arī 30% manas firmas akcijas. Tik ieskatījusies dokumentos, viņa tos saplēsa. Sieviete, kura ar mani nodzīvoja 10 savus dzīves gadus man kļuva sveša. Man viņas bija žēl, viņas izniekotais laiks ar mani, bet es nevarēju atteikties no tā, ko tik sirsnīgi apsolīju Rasai.

Galu galā viņa skaļi apraudājās, kas man nebija negaidīti. Biju tam sagatavojies. Patiesību sakot, kad viņa apraudājās man pat kļuva vieglāk. Domas par šķiršanos, jau dažas nedēļas mocījušas mani, beidzot ieguva stingru un skaidru tēlu.

Nākamajā dienā atgriezos mājās ļoti vēlu. Noliekusies pie galda viņa kaut ko rakstīja. Pat nepaēdis vakariņas iekritu gultā un acumirklī aizmigu. Biju patīkami noguris pēc lieliski pavadītās dienas ar Rasu. Kad pamodos viņa vēl jo projām rakstīja. Mani neinteresēja ko viņa raksta, tad pagriezos uz otra sāna un atkal iemigu.

No rīta viņa iepazīstināja ar saviem šķiršanās noteikumiem: viņa no manis neko negrib, viņa tikai grib, lai par šķiršanos būtu brīdināta mēnesi iepriekš. Viņa prasīja to mēnesi abiem, cik vien iespējams, pacensties dzīvot kā iepriekš. Viņa norādīja vienkāršu iemeslu, kāpēc viņa to lūdz: mūsu dēlam ir eksāmeni un viņa nevēlas, kad mūsu brūkošā laulība iespaidotu viņa mācības.

Es visam piekritu, bet viņa vēlējās vēl kaut ko. Viņa paprasīja man, lai atgādinu, kā es viņu nesu uz rokām mūsu kāzu dienā.

Viņa prasīja, kad visu mēnesi, katru dienu viņu uz rokām iznestu no guļamistabas līdz ārdurvīm...

Domāju, ka viņa jūk prātā, bet nevēlējos nevajadzīgus strīdus un piekritu viņas dīvainajam lūgumam.

Kad pastāstīju Rasai par savas sievas šķiršanās noteikumiem, viņa skaļi nosmējās. „Kāds apsurds! Lai arī kādus trikus viņa izdomātu, viņai nāksies samierināties ar šķiršanos“- ar neslēptu nicinājumu viņa pateica.

Mums ar sievu nebija nekāds fizisks kontakts jau kopš tā laika, kad sapratu, ka gribu šķirties. Tātad, kad pirmajā dienā paņēmu viņu uz rokām abi jutāmies neērti. Dēls, tieši tajā brīdī iegāja koridorā un pat saplaukšķināja: „tētuks nes mammīti!“ Viņa vārdi man saspieda sirdi. No guļamistabas līdz viesistabai, no viesistabas līdz ārdurvīm- visus 10 metrus- nesu viņu savos apskāvienos. Viņa aizvēra acis un maigi palūdza „nesaki dēlam par šķiršanos“. Es pamāju ar galvu. Tie viņas vārdi mani kaut kā apbēdināja. Pie ārdurvīm noliku viņu uz zemes. Viņa aizgāja uz autobusu pieturu, gaidīt autobusu uz darbu. Es iesēdos automašīnā un klusēdams aizbraucu uz savu uzņēmumu.

Otrajā dienā viss notika gludāk. Viņa pieglaudās man pie krūtīm. Sajutu viņas smaržas. Pēkšņi es sapratu, kad par šo sievieti nerūpējos ilgu laiku... Pamanīju, ka viņa vairs nav jauna. Viņas sejā bija uzradušās krunkas, viņas mati sākuši sirmot! Viņa atdeva visu sevi mūsu laulībai. Kādu minūti es domāju, ko es izdarīju ar viņu.

Ceturtajā dienā, kad paņēmu viņu uz rokām, sajutu, ka atgriežas tuvības sajūta. Tā bija sieviete, kura savus 10 skaistākos dzīves gadus atdeva man.

Nākamajās divās dienās ievēroju, kad tuvības sajūta aug. Neteicu to Rasai. Nedēļai beidzoties ievēroju, kad kļuva viņu vieglāk nest. Droši vien ikdienas treniņš nebija gājis veltā.

Vienā rītā viņa nekādīgi nevarēja izvēlēties ko uzvilkt. Viņa piemērīja diezgan daudz kleitas, bet neatrada piemērotu. Viņa nopūtās: “visas manas kleitas izaugušas“. Es pēkšņi ievēroju cik viņa notievējusi, tas bija tas iemesls kāpēc man kļuva vieglāk viņu nest. Un pēkšņi pan iešāvās galvā... viņa tik daudz sāpes noglabājusi savā sirsniņā. Neapzināti es noliecos un pieskāros viņas galvai.

Tajā mirklī istabā ienāca dēls sacīdams: „tētuk, laiks nest mammīti.“ Acīmredzot, kā viņa tētis katru rītu nes viņa māmiņu savās rokās, kļuva viņam svarīga dzīves daļa. Mana sieva pamāja viņam ar roku, lai viņš pienāk tuvāk, un stipri apķēra viņu. Es pagāju malā, jo baidījos pārdomāt pēdējā minūtē. Tad paņēmu viņu uz rokām, izejot no guļamistabas, izejot caur viesistabu un koridoru. Viņas roka maigi un vienkārši apvijās man ap kaklu. Es stipri viņu turēju savos apskāvienos- tieši tā, kā mūsu kāzu dienā.

Mani skumdināja tas kā viņa notievēja. Pēdējā dienā, turēdams viņu rokās, smagi gāju uz priekšu. Dēls aizgāja uz skolu. Stipri viņu spiezdams pie krūtīm, pateicu: „es nepamanīju, ka mūsu dzīvē tik ļoti trūka tuvības“.

Aizbraucu uz darbu... steidzīgi izlecu no automašīnas, atstājot to neaizslēgtu. Baidījos, ka jeb kāda vilcināšanās nepiespiestu mani pārdomāt. Ātri kāpu augšā pa kāpnēm, kur mani jau gaidīja Rasa. „Piedod, Rasa, bet es vairs negribu šķirties“- pateicu viņai. Viņa paskatījās uz mani. „Vai tev temperatūra?“- jautāja viņa, cenzdamās pieskarties manai pierei. Es atstūmu viņas roku. „Piedod Rasa, bet es nolēmu nešķirties. Mana laulības dzīve, visticamāk, bija garlaicīga tādēļ, kad mēs ar sievu nespējām novērtēt mūsu ikdienas dzīves detaļas, nevis tāpēc, kad pārstājām viens otru mīlēt.

Šķiet tikai tagad sapratu, kad mūsu kāzu dienā ienesot sievu mūsu mājās, es apņēmos viņu sargāt līdz nāve mūs šķirs“.

Pēkšņi Rasa kā no miega pamodusies iepļaukāja mani, aizcirta durvis un sāka raudāt. Es jau skrēju lejā pa kāpnēm uz automobili.

Pa ceļam apstājos pie ziedu veikala. Pasūtīju skaistu ziedu pušķi savai sievai. Pārdevēja pajautāja, vai vēlos kaut ko uzrakstīt uz kartiņas. Pasmaidīju un uzrakstīju: es nēsāšu tevi uz rokām katru rītu, līdz nāve mūs izšķirs“.

Tajā vakarā atgriezos mājās ar ziedu pušķi rokās un smaidu sejā. Ātri uzkāpu pa augšā kāpnēm... mana sieva gulēja gultā mirusi.
Mana sieva cīnījās ar vēzi mēnešu mēnešus, bet es biju tik aizņemts ar Rasu, kad to pat nepamanīju. Ārstēšana bija neefektīga un viņa saprata, ka cerības izdzīvot vairs nav...Gribēdama apsargāt mūsu dēlu no negatīviem pārdzīvojumiem dēļ mūsu šķiršanās, viņa palūdza pagaidīt to vienu mēnesi...
Tagad- vismaz dēla acīs- esmu mīlošs vīrs...
/ stāsts no interneta plašumiem / 

apkuri vēl ilgi gaidīt...

Nu jau man ir jaunā dzīvokļa atslēdziņas :) tagad tikai jāmēģina mūsu mēbelītes, trauki, puķes un viss pārējais :) Pirksim paši savu ledusskapi :) Jau esam nolūkojuši tādu lielu sudraba krāsā. Lielu tāpēc, ka mēs ēdam daudz :D vajag daudz vietas pārtikai :) Vēl no laukiem atvedīsim veļasmašīnu un tad jau viss būs super. Palēnām atkal iekārtosimies.
vakar biju tur visu iztīrīt pirms ievākšanās, uh.. būs jābrauc arī vēl šodien izšrubēt grīdas.. iepriekš tur dzīvojuši cūķi, un virtuves atvilktnēs laikam turējuši netīros traukus. un aiz skapīšiem atklāju vēl visādas drazas, kluči, kara vīriņi un kauli :D Šajā dzīvoklī salīdzinoši ar iepriekšējo tik liela vannas istaba, ka tur pat dejot varētu. Tagad mums būs 2 TV un ar tiiik daudz kanāliem.. Lattelekom mūzikas pakā ir arī Latvijas šlāgermūzikas kanāls.
Jā, Iepriekšējā dzīvokļa man pietrūks, bet tomēr ir forši, ka te ir 15 min līdz centram nevis 40 min...
Jāsāk vilkt laikam biezais mētelis, jo nu jau pat manai ādas jacītei vējš pūšas cauri :(
Es nesaprotu, kas man ir nojucis, ka atkal skolas darbi sakrājušies, pirmajās nedēļās viss gāja tik raiti un nu jau atkal sakrājušies nepadarītie darbi. laikam oktobris mani nelabvēlīgi ietekmē. izveidošu sarakstu ar prioritātēm un sākšu rīkoties!

ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

CPD-23 - Thing 14


Šis uzdevums man bija kas jauns, jo nevienu no šiem rīkiem nebiju lietojusi. Papētīju nopietnāk, un centos saprast vai man būs vajadzība vai vēlme pielietot.  Sapratu, ka tas varētu būt noderīgi kursa darba rakstīšanā, jo var saglabāt dažādas atsauces un citas nepieciešamās lietas.
Zotero laikam nelietošu, jo es nelietoju  firefox pārlūkprogrammu, kurai šis rīks ir radīts. Mendeley liekas interesants, jo ir daudz labu iespēju kā veidot konspektus. Manuprāt, lielisks palīgs mācībās, jo, lejuplādējot šo programmu, var augšuplādēt savus dokumentu failus un rediģēt tos, pievienot piezīmes, gluži kā līmlapiņas, iekrāsot svarīgo tekstu, un veikt citas darbības. Tas ietaupa laiku un ir ekoloģisks, jo nav jāveido dokumentu izdrukas, lai pievienotu piezīmes.
Diemžēl trešo rīku man neizdevās izmēģināt, jo tas neturpina manu reģistrāciju. Tāpēc neesmu kompetenta komentēt CiteULike.
Es turpmāk lietošu Mendeley.

trešdiena, 2011. gada 5. oktobris

CPD-23 - Thing 13

Šoreiz tēma ir par google docs, dropbox un wikis. Šīs ir vietnes, kur var veidot publiskos dokumentus, kurus var koriģēt vairāki cilvēki un nav jāveic atkārtota dokumenta pārsūtīšana, kā tas būtu jādara, ja mēs veidotu dokumentu word formātā un sūtītu uz epastu, tad otrs izdarītu labojumus un atkal sūtītu otram, trešam un ceturtajam... Tādā veidā agrāk tiešām veidojās putra, bet es arī jau kādu laiku esmu saskārusies ar google docs un tas ir ērti un vienkārši! man patīk, ka es izdaru ierakstu dokumentā un to uzreiz var redzēt cilvēks, ar kuru tiek dalīts dokuments
Aplūkoju arī Dropbox, taču tas nav priekš manis. Turklāt tā kā googlei viss ir vienots, man tomēr patīk, ka es uzreiz no epasta ar vienu paroli varu piekļūt visur.
Wikis vislabākais un visiem zināmākais piemērs ir wikipēdijas enciklopēdija, kurā jebkurš var labot ierakstu un pievienot klāt informāciju. (diemžēl tā ne vienmēr ir pareiza)