sestdiena, 2014. gada 11. oktobris

Shake It Off

Turpinu savu šā brīža dzīves posmu un tēmu "Sievietes" - stipras, ietekmīgas, drosmīgas, pārliecinātas, iedvesmojošas, elegantas. (Ar iezīmi - Sievietes, variet atrast arī citus rakstiņus.)

Viena no galvenajām lietām manā "Bucket List" ir Teilores Sviftas (Taylor Swift) koncerta apmeklējums. Tā būtu laime pilnīga! Viņas dziesmas motivē, uzlabo omu, citreiz arī liek raudāt. Bet tieši tāda jau ir tā dzīve - dažādām emocijām bagāta. Patīk, ka dziesmās vienmēr jūtamas viņas emocijas, sevišķi vērojot koncerta ierakstus. 
Man ir patiess pieks, ka šī māksliniece spēj saglabāt sevi un nepaliek augstprātīga un iedomīga slavas dēļ. Viņa joprojām kontaktējas ar faniem un visaugstāk vērtē savu ģimeni un draugus. Drīz iznāks viņas jaunais albums un pirms tam viņa uzaicināja dažus savus fanus noklausīties albumu pimrs tā iznākšanas. Brīnišķīgi!
Nevaru nepieminēt, ka es apbrīnoju viņas spēju vienmēr izskatīties lieliski, viņa varētu ir lielisks paraugs un pretstats daudzām bezgaumīgām slavenībām.
Jā, jā.. Viņai ir liela daļa dziesmu par viņas attiecībām ar daudzajiem puišiem. Un? Vai ir kāds, kas uzreiz var atrast īsto un vienīgo? Ir taču jāriskē un jāmēģina, man patīk viņas pašreizējā nostāja, tāpēc citāts no Teilores intervijas žurnālam PEOPLE: "Kad tu noņem otru personu no scenārija un dodies caur dzīvi pati, tu nonāc tik tālu, ka sāc domāt, kas tu patiesībā esi bez citu iespaida." 

"When you take the other person out of the scenario and you're walking through life on your own, you end up figuring out what you actually like without anyone else's input." 
 
Vēlos ielikt kādu Teilores dziesmu, bet ir ļoti grūti izlemt, kuru tieši. Ar katru no dziesmām man ir savas asociācijas, savs stāsts.  Laikam ieteikšu jums noklausīties "Begin Again", ar kuru man saistās vēl kāds nepiepildīts sapnis - ceļojums uz Parīzi. Tā ir arī viena no Teilores iecienītajām vietām, tāpēc video uzņemts Parīzē. Šovakar arī tāda nedaudz nostaļģiska dziesmiņa piederas manam garastāvoklim :)



piektdiena, 2014. gada 10. oktobris

Būt laimīgai!

I need to feel happy as much as I need to eat!
Man vajag justies laimīgai tik ļoti, cik ēst!

                                            /E.S./

piektdiena, 2014. gada 26. septembris

Cits skats...

Baudu piespiedu atvaļinājumu. Ko gan citu ar ģipsēto roku es varu darīt - lasu... :) Dzīvē gadās visādas neveiklas situācijas, kam jātiek pāri, un tikai pēc šādām situācijām mēs zinām, kas ir īsti draugi un cik stipri esam mēs paši. Var iemādcīties darīt visu ar vienu roku, bet vissvarīgākais, ko esmu šobrīd guvusi - cits skats uz dzīvi. Cik grūti gan ir cilvēkiem ar dažādiem šādiem trūkumiem (ar vienu roku ir tik grūti pat iepirkties un ēst gatavot), sevišķi jau ar kustību traucējumiem pārvietoties pa Rīgu.

Padomāsim par dzīvi ar grūtībām un pasakiet arī paldies Dievam, ka Jums ir dota šī dzīve!

pirmdiena, 2014. gada 15. septembris

Let's dream!

Es sevi izaicinu sapņot...
Ir visādas lietas un notikumi man apkārt, kas šķiet nereāli un nepiepildāmi, bet sapņot taču nav aizliegts!

trešdiena, 2014. gada 10. septembris

Ziepju burbuļi...


Bez pūlēm uz augšu tiek vienīgi ziepju burbuļi. 

/C.Melameds/

Dvēsele, lai mīlētu...

Jo dvēsele Tava šai pasaulē laista,
Lai mīlētu dzīvi, jo dzīve ir skaista.

                                  /G.Račs/

otrdiena, 2014. gada 2. septembris

Opportunity spotters

Foto: Evija Trifānova, LETA
Man bija tas gods 29. augustā, Gaismas pils inaugurācijas dienā, doties uz diskusiju par bibliotēku interešu pārstāvniecību, kurā piedalījās IFLA prezidente Sinika Sipila un Nīderlandes princese Laurentīna. 
Diskusija šķiet kā neliels papildinājums šai mūžsenajai tēmai par bibliotēku nepieciešamību, rakstīt un lasītprasmju uzlabošanu un bibliotēkas vietu sabiedrībā. Nelielā tikšanās sākās ar trim prezentācijām. Uldis Zariņš stāstīja par bibliotēku darbību Latvijā, kā arī lieliskus statistikas datus par bibliotēkām un to apmeklētājiem.  IFLA prezidente Sinika Sipila stāstīja par IFLA darbību un iespējām, kā var sadarboties ar IFLA un izmantot viņu veidotos materiālus. Viņas devīze ir "Stipras bibliotēkas, stipras sabiedrības." Līdz ar to viņa aktīvi iestājas par bibliotēkas iespējām palīdzēt sabiedrībai.

Ļoti patika Princeses Laurentīnas iedvesmojošā runa. Jāpiebilst, ka parastās power point prezentācijas vietā, viņa izmantoja moderno piezīmju kladi ar domu karti. ;)
Atļaušos mēģināt saviem vārdiem pārtulkot un īsumā pateikt galveno domu, kuru es aizķeksēju savā galvā, kā labu: Sākšu ar galveno - Vārds "problēma" ir jāaizmirst, tāda nav, ir tikai vārds "IESPĒJA"! Dzīvē ir nebeidzamas iespējas uz katra soļa, mums tikai jāspēj tās saskatīt. Mums jābūt kā iespēju meklētāju komandai! Turklāt, runājot ar citiem, mums nav jāsaka, ka mēs esam svarīgi, ka bibliotēka ir svarīga. Ir jārunā par cilvēkiem, ar kuriem jūs runājiet. Jārunā par to, ka Eiropā 1 no 5 cilvēkiem ir analfabēts, ka bibliotēka var uzlabot šo situāciju, un svarīgi ir runāt par to, ko tas dos atbalstītājiem, valstij, utt. Bibliotēkas palīdz cilvēkiem un mums(bibliotekāriem) ir jābūt lepniem par to un jāizkliedz tas no jumtiem. "Then shout it from the rooftops!"

Tikšanās turpinājās ar nelielu diskusiju par dažādiem jautājumiem, sākot ar mūžīgo jautājumu "Kas ir atslēgas vārds, runājot ar sponsoriem?" Diskusija varēja būt ilgāka, bet es ticu, ka šī nav pēdējā šāda veida diskusija un droši vien varēsim šo tēmu turpināt arī citreiz... 

Un tagad manas domas, sevišķi par to, ka jākliedz par to, ko mēs darām - Tas vienkārši nav latvieša dabā! Ja mēs kaut ko darām, tad darām un tas ir labi, bet mēs klusējam. Mēs klusējam par to, ka Latvenergo sadarbojas ar bibliotēkām, mēs klusējam par to, ka bibliotekāri palīdz aizpildīt ieņēmumu deklarācijas, veidot lietotāju e-pastus, palīdz un apmāca viņus darbā ar datoru, palīdz meklēt darba sludinājumus, vai aplūkot ārzemēs dzīvojošo bērnu sūtītās bildes, kas atsūtītas uz e-pastu, pat palīdz kādai kundzei iegūt autovadītājas tiesības. 

Mēs runājam lielākoties tikai par to negatīvo, algas mazas, darba daudz, lasītāji nevēlas nākt. Bet tas ir kļūdaini! Lasītāju ir daudz (jo arī viens ir vairāk nekā nulle) un mums kā nelielai Eiropas valstiņai būtu jālepojas ar to, ka mums ir samērā daudz bibliotēku un ka tās ir mūsu mazie kultūras centri. Tad nu lepojamies ar to, ko darām, jo mēs palīdzam sabiedrībai! Sevišķi lepniem mums jābūt par bērnu un jauniešu žūrijas aktivitātēm, kurās nu jau tiek iesaistīti arī vecāki. Jābūt arī lepniem, ka mums ir tik liela un skaista Latvijas Nacionālā Bibliotēka - valsts simbols, latviešu identitātes un kultūras saglabātāja. Kā arī jālepojas ar mūsu Dainu skapi, kas nu ir Gaismas pils sirds, tāpat kā mums jālepojas ar kopīgi veidoto Tautas grāmatu plauktu. 
Aiziet! Atvēli sev dienā vismaz minūti laika un - lepojamies, runājam, stāstam, rakstām!

otrdiena, 2014. gada 26. augusts

Māksliniece ar lielo M

Linda Leen - mans pēdējā laika elks. Nekad neesmu fanojusi par kādu konkrētu cillvēku, par to, ko viņš dara vai saka. Tikai par radīto mūziku, dziesmām, dzeju, grāmatām, utt. Laikam esmu pieaugusi savādākā līmenī un kāri tveru katru Lindas vārdu. Viņa tiešām ir Māksliniece ar lielo M. Gudra sieviete, kas savu peļņu iegulda savās kaislībās - mūzikā un ceļošanā. Esmu izlasījusi divas jaunās intervijas žurnālā OK! un Lilit, kā arī kādu 5 gadus vecu interviju(atradu nejauši, tāpēc vairs neatceros, kurā žurnālā). ļoti patīkami lasīt šādas labas intervijas. Lasot interviju žurnālā Lilit, man acīs pat sariesās asaras. Tik atklāta un vienkārša ir šī saruna. Noskatījos arī interviju Satori, vēl pēc darba jānoskatās intervija -> šeit.
Man arī bija tas prieks būt viņas koncertā Daugavas koncertzālē un izjust to brīnišķīgo spēku un enerģiju, ko viņa sniedz klausītājiem. Atceros, ka pagājušā vasarā nejauši sanāca dzirdēt viņas uzstāšanos Summer sound festivālā. Jau tad ar nepacietību sāku gaidīt viņas jauno albumu, gaidu....

Paldies šādiem jaukiem cilvēkiem, kas sniedz mums tik daudz savas enerģijas. 

Mainu domas

Jā, agrāk žurnālus nelasīju, bet pēdējā laikā man patīk lasīt intervijas ar dažādām interesantām personībām. Izlasot divas intervijas ar Maiju Silovu, esmu mainījusi domas. Nav viņa tikai bloda TV dīva. Viņa ir gudra un pašpārliecināta sieviete, no kuras var daudz mācīties. Guvu svarīgas atziņas. Man patīk kā viņa teic, ka vīrietim sieviete nav jāiekaro, jo viņa nav nekāda trofeja. Vīrietim sieviete ir jāpieradina.

Pēdējā laikā nez kāpēc esmu ļoti ieinteresēta dažādu slavenu sieviešu domās un viņu dzīves stāstos. Patīkami sajust, ka sievietes var sasniegt daudz. Iedvesmojos. Mainos. Attīstos. Es sevi izjūtu savādāk, pat sajūtos sievišķīgāka un pilnīgāka.
Katrā ziņā man pašlaik ir interesants dzīves posms. Meklēju jaunu dzīvesvietu, veltu laiku sev (Tam gan ir jāmāk atrast brīdis), un nevis tikai strādāju, bet atpūšos. Daru to, ko gribu, jo kā Linda Leen kādā no savām intervijām teica - man pašai par sevi jārūpējas.

pirmdiena, 2014. gada 18. augusts

Drāma

Drāma ir ļoti svarīga lieta dzīvē. Tev ir nepieciešams ik pa laikam nonākt līdz sprādzienam. Un iemācīties iziet no tās bez pinkšķēšanas. Drāmu var radīt par jebko, ja vien tas ir izdarīts pareizi. Pat par pankūku.

/Džūlija Čailda/

Back to work...

Esmu atpakaļ Latvijā un atkal darbā...
drīzumā taps arī ceļojuma apraksts, bet tam nepieciešams kāds brīvāks brīdis...  ;)

svētdiena, 2014. gada 3. augusts

Adventures - here I come!

Heysā - hopsā!
Elīna dodas piedzīvojumā, jo beidzot ir sagaidījusi savu atvaļinājumu! Un varēs doties pelnītā atpūtā nedaudz tālāk no Gaismas pils.

 Let the adventures begin! :) 

Dodos līdzi savam tētukam - Jančukam! 
uz iesākumam uz Venlo, Nīderlandē. Centīšos piefiksēt savus piedzīvojumus, lai arī es beidzot varētu parakstīties kā līdzbraucēja. Tik sen neesmu viņam līdzi bijusi, ka vairs neatceros, kad un kā tas bija!

ceturtdiena, 2014. gada 31. jūlijs

My style icon

Nolēmu pajokot un izpildīt testu - kas ir mana stila ikona.. Nu re kā Mišela Obama, laikam man šodien velk uz tām lēdijām :)

You got: Michelle Obama 

You’re super refined, classy, and reserved in your wardrobe choices. You’ve got the appropriate outfit for every occasion, and you always know the perfect shoe to wear with every dress. You’re basically #FLAWLESS 24/7.

Kamielis un zilonis

A camel makes an elephant feel like a jet plane.
/Jackie Kennedy/ 

Kamielis liek zilonim justies kā reaktīvajai lidmašīnai.
 /Džekija Kenedija/

ceturtdiena, 2014. gada 24. jūlijs

Diena pirms dienas...

Uh, nostaļģija ir traka lieta! Atceros savus 22 iepriekšējos dzīves gadus un domāju, interesanti kā izvērtīsies tālākie...
Šis un tas dzīvē jau paveikts un patiesībā diez gan daudz arī sasniegts - universitāte pabeigta, pabūts dažādās valstīs, ir pat publikācija grāmatā, darbs Gaismas pilī (Tas tomēr bibliotekārajā jomā ir labs sasniegums.) un esmu pat ļoti laimīga! Jāspēj tikai viss novērtēt, citreiz ikdienas steigā aizmirstas...
Patīkami paskatīties vecās bildes instagramā, tas ir kā neliels manas dzīves albums. Beidzot jāsaņemas un jāizdrukā bildes īstajam albumam.

Daudzi jautā, kad dzīvošu Rīgā... Pašai jau reizēm ar gribētos... bet nu ... pagaidām ne... Jā, ir nogurdinoši uz darbu braukt no Krimuldas (jeb Siguldas, jo tāda Krimulda neeksistē) :D bet ir lietas, kas to atsver - miers, klusums, sevišķi jau dārzā izaugušie gardumi!

Beidzot arī esmu saņēmusies valkāt kleitas(daudz) un vispār košas drēbes, biju uztaisījusi arī hennas tetovējumu un man patika! :) Kā arī sākusi tirgot savus auskarus un drīzumā arī citas rotas. Un beidzot es nejūtos kā sēne(lai arī jāstrādā daudz, tomēr sanāk arīpa kādam brīdim atpūtai) - Amerikāņu auto salidojums, Lindas Lee koncerts, PagalmFests, A. Grauda bungu skolas audzēkņu koncerts, dzīvās mūzikas vakars Cuba cafe, Positivus... šodien vēl spāņu mūzikas vakars Kalnciema kvartālā..un vēl jau augusts ar atvaļinājumu un GP īsto atvēršanos priekšā.. Viss notiek...

IR LABI UN BŪS VĒL LABĀK!
Es gribu būt laimīga - un esmu!

trešdiena, 2014. gada 25. jūnijs

Skats caur rāmi....

Es jau saprotu, ka dzīvē rāmji ir un būs, bet vismaz rāmja krāsu gribu izvēlēties pati. 


/Madara Botmane (Žurnāla Santa jūlija numurā)/

svētdiena, 2014. gada 25. maijs

Atpūta laukos...

Mierīgi un bez steigas, mana atpūta laukos....


Pozitīvais stāsts....


Un jau atkal es gribu padalīties ar rakstiņu, ko izlasīju darba pusdienlaikā (šoreiz žurnāls Lilit) :)
Pozitīvo domu spēks noteikti ietekmē mūsu dzīvi un vislabāk tieši tajā mirklī, kad konkrēti zini, ko tu vēlies... Sapņo uzmanīgi, jo sapņi mēdz piepildīties...


pirmdiena, 2014. gada 7. aprīlis

Couse all of me loves all of you...

Cik bieži mēs novērtējam to, kas mums dots? 
Pēdējā pusgada laikā bieži aizveru acis un izbaudu...
Izbaudu katru apskāvienu, pastaigu, katru mirkli, arī to neesošo sniegu, vai lietus lāsi... un noteikti vizbuļu paklāju...
Kamēr es te fanoju par dziesmu un domāju, kā lai izsakos, saņēmu zvanu no sava mīļotā un, kamēr viņš runā, vienkārši teicu: es tevi mīlu... 
ir taču jānovērtē, kas mums dots un jāpasaka tas arī viņiem, ja nu sanāk aizmirst? :)
Piezvaniet savējiem ;)


svētdiena, 2014. gada 16. marts

Mani krustiņdarbi

Gadu gaitā ir izšūts patiesībā diezgan daudz un pat vairāk nekā ir iemūžināts bildēs. Daži darbi pat jau piemirsušies.. Nolēmu šo un to atrādīt, dažas no bildēm kaut kur blogā jau ir bijušas, bet ļoti sen. :) No šiem darbiem pie manis pašas palicis vien Tatty tedy lāčuks :)












sestdiena, 2014. gada 15. marts

Un pēkšņi uzsniga mīlestība...

Strādājot, LNB periodikas nodaļā nav iespējams neiepazīties ar jaunāko presi. Un šad tad var uzzināt kaut ko jaunu un izlasīt kaut ko ļoti noderīgu, iedvesmojošu.. Tā nu man sanāca šodien palasīt šā gada februāra numuru žurnālam Santa. Paldies autoriem par tiešām interesantiem rakstiem! gribu padalīties arī ar citiem, jo iet, ka šajā rakstā izliktas manas domas un jūtas...

pirmdiena, 2014. gada 10. marts

Pavasaris galvā!

Reiz, sen senos laikos mamma Elīnai uzdāvināja brīnišķu Dimensions Tulip Trio komplektu. Elīna protams sāka šūt, tai tālajā 2008. gadā, bet skola, studijas un dažādi citi apstākļi traucēja un izšūti bija vien pāris zaļi krustiņi. Šogad Elīna beidzot sadūšojās un atsāka krustiņot. Lēnām un pamazītēm.. Par šo gan Elīna tik nosmej, ka Tulpes jau izskatās varen daiļas. janvāris sanāca pilns ar krustiņiem, bet februāris kā jau gada īsākais mēnesis ir bijis varen saspringts un netika izšūts neviens krustiņš. Tā nu ieceres izšūt līdz tulpju ziedēšanas laikam ir zudušas, jo šogad pavasaris nāk pavisam strauji. Toties Elīna katru dienu uzmet aci tulpēm. Jāšuj tik tālāk, lai baudītu šos burvīgos ziedus iespējams nākamajā pavasarī.
Par bilžu kvalitāti atvainojos, jo bildētas ar telefonu. ;)
13. janvāris
2. februāris

svētdiena, 2014. gada 23. februāris

Copy & Paste

Nav iespējams izteikt vārdos laimi un varbūt nemaz nevajag. Katrs to izjūt savādāk un par izjūtām strīdēties nevar. Laimei definīcijas nav, bet esmu notvērusi savējo un vienkārši izbaudīšu. Jā, man ir bijuši brīži arī agrāk, kad jutos laimīga, bet tas bija zudis.

Laime ar mani uzspēlēja paslēpes, bet es tomēr uzvarēju un viņu atradu 

trešdiena, 2014. gada 22. janvāris

Heijaaaa 2014!

Hey, hey jaunajā gadā :) Gads ir sācies lieliski! Jūtos laimīga, jo VISS NOTIEK! Beidzot man ir viss, ko varētu pašlaik vēlēties - mīļotais cilvēks blakus, jumts virs galvas superīgā vietā un darbs manā mīļajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Sajūta kolosāla, sevišķi dievinu, ka man blakus ir kāds, kas par mani rūpējas. Aizveru acis un ļaujos savai laimei <3
Jā, tiem kas vēl nezina, esmu atpakaļ Latvijā  pēc visādiem trakiem starpgadījumiem. Bet nu jau par to varu tikai pasmaidīt, jo pieredze paliek pieredze. Esmu kļuvusi gudrāka un stiprāka. un atkal turpinu ceļu uz Gaismas pili.
un par Gaismas pili runājot grāmatu draugu ķēdē darbojos visu dienu. Te var manīt kā padodu pirmo grāmatu, bet nevaru atrast attēlu, kā ielieku plauktā pēdējo. Gandarījuma sajūta ir liela un laba, lai arī biju ļoooti nogurusi..
un video ar :)