otrdiena, 2011. gada 29. novembris

šokolādes muffini

Kauns jau atzīties, bet drusku notēloju sliņķi un izmēģināju Hercoga miltu maisījumu, nevis taisīju mīklu pati, bet iesaku pamēģināt, kad nav daudz laika, bet vajag cienastu. Sanāk ļoti garšīgi un tieši tādi kā bildē uz pakas. Esmu sev nosolījusies izmēģināt uztaisīt mīklu pati, bet tad jau redzēs vai sanāks...
Bet tiešām Hercoga miltu maisījumu iesaku, padārgs, bet garša ir to vērta.
Lai labi garšo!

Vienkāršais kartupeļu secepums

Nepieciešams:
6-7 kartupeļi (atkarīgs no pannas un pašu kartupeļu lieluma un ēdēju skaita)
2 olas
garšvielas
nedaudz siera
kriksītis gaļas

Pagatavošana:
Kartupeļus nomizo un sarīvē, sajauc ar olu un garšvielām, liek pirmo kārtu pannā. Pēc tam pa virsu kartupeļiem plānu (var arī biezāku) kārtiņu gaļas, ja tā ir žāvēta gaļa, tad liek tāpat, bet ja svaiga, tad noteikti apcept. Liek pārējos kartupeļus otrā kārtā un liek cepties. kad jau kādu laiciņu pacepies, tad uzrīvē pa virsu sieru un turpina cept, lai arī siers apceptos kraukšķīgāks.

Lai labi garšo!

Ēd, Lūdzies, Mīli

Ciao Bella!
Pirms kāda laika rakstīju, ka sāku lasīt.. un nu jau tūlīt būs pagājis mēnesis kopš esmu izlasījusi, bet neesmu izteikusi viedokli. Ir tā ka esmu lasījusi daudz pozitīvu un tik pat daudz negatīvu atsauksmju.. protams, izlasīt šo grāmatu iesaku, bet tikai tad, ja jums ir šaušalīgi liela vēlme mainīt savu dzīvi, un ja jums patīk joga un meditācija. Man šajā grāmatā patikai tikai viena nodaļa - ĒD. Ne tikai tāpēc, ka tā ir Itālijas daļa, bet gluži vienkārši pārējās man šķita diezgan neinteresantas, ļoti daudz teorijas par jogu. Bet šo daļu gribas lasīt vēl un vēl, jo Itāļu valoda, ēdieni un aprakstītās vietas man ļoti patīk. :) Tagad vēlētos izlasīt otru daļu "Saistības". bet gan jau paspēšu.
Vēl ceru noskatīties filmu...

pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

Studentu adventes vainags

He, piektdien sapratu, ka adventes laiks jau klāt, bet man nav vainaga un nav arī vēlmes pirkt tos dārgos pie tirgus tantēm, un skujas Rīgā pašai dabūt ar nav kur, ja nu vienīgi doma laukumā no lielās egles :D
pagājšgad gatavoju vainagu darbam, bet atstāju to tur...
bet nu pašlaik, vismaz pagaidām uzmeistaroju no avīzēm.
Mājās no nekā sanāca kaut vai simbolisks vainags, kā es viņu saucu - studentu vainags.
Un tad pamanīju, ka tiešām studentu :D tā tur pat rakstīts, tas sanāca neapzināti.

Tārpiņš

Šodien biju auklēt mazo Matīsu un sadomājām darīt kaut ko interesantāku. Laiks ir briesmīgs un ārā iet nesanāk, tad nu ļāvām vaļu roķelēm un otām :)


Nepieciešams:
Olu kaste(vēlams kartona vai putapalasta),
2 podziņas,
1 pūkainā drātiņa
krāsas un otiņa

Pagatavošana:
Pavisam vienkārši, sagriežam olu kasti, tā kā redzams attēlā un ļaujam bērnam vaļu krāsošanas darbiem.
Kad nožūst pielīmējam podziņas acīm, un pūkaino stieplīti pārgriežot uz pusēm pietiek diviem tārpa radziņiem. iespraužam radziņus, ar marķieri uzzīmējām muti un degunu, jo aizmirsām uzkrāsot ar krāsām.
Pūkainās drātiņas vietā var sagatavot drātiņu, kas aptīta ar dziju.
No pāri palikušā olu kastes vāka izveidojām kuģīti, papīra olu kastes kuģis peļķē droši vien izjuks, bet mūsējo iesim testēt, kad nebūs vēja.
(bildes ne pārāk izdevušās, jo ar telefonu fotografēts, bet ideju saprast var :)

svētdiena, 2011. gada 27. novembris

svētku sajūta.

Šodien pirmā advente, aizdedzām pirmo sveci, tāds patīkams siltums. Advente man tāds pārdomu laiks, jo, lai arī Ziemassvētki mūsdienās asociējas ar dāvanām(protams, bez tām jau arī neiztikt), tie ir pārdomu, piedošanas un mīlestības laiks. Tāds klusuma laiks, kad patīkami skatīties jaukās Ziemassvētcīgās filmas ar Salavecīšiem, rūķiem, eņģeļiem un brīnumiem. (neiztrūkstoši arī "viens pats mājās")
Šodien svētku sajūtu radām Vecrīgā, vērojām Dinamo egles iedegšanu, pastaigājām pa svētku tirdziņiem un Līvu laukuma Fīlinga terasē (nezinu kā pareizi to vietu sauc) iedzērām karstvīnu un gardi pavakariņojām. Paldies Ingai, Laurai un Mārtiņam par Jauko kompāniju.. arī Jancim un Incim, kuri laikam nosala un aizgāja mājās... un bija jauki sazvanīties ar Daci no Īrijas, tik ļoti pietrūkst klačošanās, uz nerviem krišanas un viņas gudro padomu un pamācību. Ļoti gaidu vasaru, kad viņa atkal atbrauks, es arī neatmetu domu, ka varbūt mēs sakrāsim un aizlidosim ciemos.
Tiešām jauks, mierīgs vakars labā kompānijā, kas gan var būt labāks šajā vējainajā dienā?!
Un kāda bija Jūsu pirmā advente?
:)

trešdiena, 2011. gada 23. novembris

cik jauka sajūta

Šķiet, ka galva jūk laukā pa detaļām..
Interesanti, kā visiem patīk uzbrukt vienam cilvēkam, bet nu mīļie, ņemiet un paskatieties vispirms uz sevi no malas... negāziet man virsū savas negācijas, jums vispār nav nekādu tiesību spriest par mani, manu veselību, darbu un visu pārējo, jo jūs neziniet manu situāciju. Un man jums nav jaatskaitās.
Dariet kā jums pašiem tīk, lieciet man mieru.

par visu ko un ķirbjiem ar...

Tad nu tā. Rīga vairs nestaro, Latvijas dzimšanas diena nosvinēta, jutos kā īstena latviete. Vismaz beidzot tā varēju sajusties, jo 18.novembra lāpu gājiens bija kolosāls, sajūtas ļoti patīkamas. Paldies "Visu Latvijai" par organizēšanu.
Salūts bija ļooti skaists, žēl tikai par to, ka man aiz muguras bija bariņš krievu tautības cilvēku, kas himnas laikā izteica diezgan nejaukus komentārus. tas tiešām bija lieki. Salūtu grib redzēt visi, bet Latvijas himnu nodziedāt redz tik grūti?! Jūsu zināšanai, mīļie cilvēki, tas salūts nebija Staro Rīga ietvaros, tas bija Latvijas 93. dzimšanas dienas salūts! Un vēl kas, Lāpu gājiens arī nebija Starojošais objekts! Un vēl kas Rīgai nepalika 800. gadu, nē.. Tas mīļie, bija jau sen un staro Rīga nav Rīgas dzimšanas dienas ietvaros! Tas tā, Jūsu zināšanai. Man likās diezgan dīvaini, ka ir cilvēki, kas neko nezina par valstī notiekošo un iemesliem kāpēc tas tā notiek, bet pasākumus aplūkot gan visi dodas.
No starojošajiem objektiem vislabākais bija Vērmaņdārza estrādē uzstādītais strūklaku šovs. Vēl interesanti ir pilsētu sirdspuksti pie LMA, bet man šķiet, ka tas ir nedaudz ārpus Staro Rīga, jo tos es apslūkoju jau kādu laiku pirms šī pasākuma sākšanās. Patīkami bija redzēt gaismas pils ēkas Burtotavu, tikai ļooti ilgi jāstāv. lai salasītu visu tekstu :D
Rīt pirmais eksāmens, bet esmu apslimusi... kakls sāp, temperatūra ar bik parādījusies un iesnas uz pilnu klapi. tā nu ir, ēd klāt ķiplokus visam, kam vien var, dzer tēju tik ar medu, vislaik lieku šalli jeb mammas adīto baktusu, kuru nocēlu māsai.. cimdus ar nēsāju, bet nu neko, būs jāiet pie dakterīša pēc slimības lapas, jo kaut kā nav vēlmes slimai iet uz darbu un visus aplipināt...
vakar un aizvakar gatavoju ķirbju ēdienus, jo jāpaspēj pirms viņi sabojājas.. krēmzupa sanāca dievīga, arī mērcē ķirbis garšo labi.. pankūkas ar bij tīri neko ar krējumiņu... varbūt vēlāk padalīšos receptēs.
Pašlaik pie manis ciemā māsa :) uzdāvināja, man vienu no savām brošulēm :P citu dien nofočēšu un palielīšos, jo tik ļoti labi piestāv manai jakai :)
gatavojam gardas pusdienas, pildām manus mājasdarbus un gaidām mājās manu minci :)

ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

for a while

Ak dies runājos pa skype ar Turcijas Rūtu :) Tik feina sajūta runāties ar Turcijā esošu cilvēku. :) bet man viņas tik ļoti pietrūkst, klačiņa un plaušiņa :D
Šodien nogulēju lekcijas, feini.. vēl līdz darbam ir laiciņš, jāuzmeistaro ēst un jāmēģina rīt dabūt brīvdiena... RIMI Spice, lūdzu pacel tak to telefonu! ;) Tik ļoti gribu iet lāpu gājienā, ko organizē VL un Mincis viņiem palīdz...

trešdiena, 2011. gada 16. novembris

divarpus :)

Nju re.. strādājos tā, ka nav pat laika neko ieblogot. Tik daudz kas viss noticies, ka vairs pat nevaru atcerēties, ko esmu te pastāstījusi un ko ne.
Katrā ziņā es vēlētos vairāk brīva laika, bet darbs ir darbs un naudiņa ir jānopelna, par sēdēšanu neviens nemaksā. Ar skolas darbiem jau gandrīz esmu tikusi galā, palikusi tik iekavēta eseja, bet viss pārējais ir nokārtots.

Bet nu par lietu.. kas tad šodien par datumu? :) 16.!
Nu tik tālu nu esam tikuši, ka jau divarpus gadus esam viens otram. Reizēm liekas, ka tas ir tik daudz, tik ilgi, bet ja padomā, cik ilgi mums vēl lemts, tad jau tas nav nekas daudz. Šis laiks ir pagājis diezgan Ātri, daudz kas starp mums jau noticis, piemēram jau labu laiku dzīvojam kopā, esam arī saderinājušies.. :)
Izbaudu katru dienu kopā ar savu mīļumu, viņš man pats labākais. Sagādā pārsteigumus ik uz soļa, ar viņu dzīvot nav garlaicīgi :) Tik jauki, ka no sava darbiņa viņš atbrauc man pretī uz darbu, lai nav vienai pa tumsu jāiet līdz autobusam, pat ja līdz pieturai ir laternas un jāiet tik kādas 2-3 minūtes.. ka pagatavo vakariņas, kad man nav pašai spēka vai laika to izdarīt. ka atbrīvo mani no kartupeļu mizošanas :D Tā ir mīlestība. Mīlestība pret mani. Un es mīlu viņu. Tās ir burvīgas sajūtas :)
Bet kas gan ir mīlestība?
Izlasot wikipēdijā pat īsti negribas piekrist tam sausajai definīcijai: Mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas,  kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību.
Katrs mīlestību izprot savādāk, nekad nebiju spējusi izdomāt definīciju, bet nu re. To var atrast iegulējot :D

Mājaslapā mammāmuntētiem.lv izlasīju mazas meitenes (3,7 gadi) spriedumu par mīlestību: vienu dienu pēc dārziņa apmeklējuma: "Mammu, tā mīla ir grūta." Jautāju viņai, kas noticis. Viņa man atbild: "Vienu dienu ar puišiem bučojos, bet otrā dienā jau kaujos! Bet tas jau laikam ir labi, jo tev ar tēti ir tāpat!"
Man vienmēr patikuši mazo bērnu spriedelējumi :) Viendien mans auklējamais samīļoja savu mammu un ļoti mīļi pateica: Tu esi kaķītis, melns ar baltām ķepiņām.

TAVA ASARA

Visskaistāk zvaigznes mirdz klusumā
Tu raugies tajās, bet es -tavā sejā
Visskaistākie putni dzied klusumā
Tu klausies tajos, bet es - tavā elpā


Visskaistākās krāsas mirdz saulrietam acīs
Tu apbrīno to un labprāt tur dotos
Mans skaistākais saulriets ir tavas acis 
Es raugos tajās ik rītu, kad mostos

Tev visa pasaule tik skaista un plaša
Uz tavām lūpām guļ rīta rasa
Man visa pasaule tu- tik mīļa un dārga
Tavai drošībai nekad man nepietrūks spēka

Aiz rokas tevi aizvestu tālu, tālu
Bet atbildi gaidu- vai līdzi tu nāktu?
Gribu rādīt tev pasauli, manu un tavu
Mūsu mazo un niecīgo mākoņa malu

Savu īsto pasauli redzēsi drīz.
Jo šī tikai sapņiem un cerībām celta
Savu īsto pasauli jutīsi drīz,
Ja ieraudzīsi,
Ka tā, uz mana vaiga, ir tava asara.


© Kārlis Šīrons

svētdiena, 2011. gada 6. novembris

***


Salauztu sirdi gluži kā 
sagrieztu apelsīnu
atpakaļ nesalīmēsi, 
to sataisa kokteiļos
un izdzer svaigu. 

/Mārtiņš Freimanis/

trešdiena, 2011. gada 2. novembris

CPD-23 - Thing 16

16 lieta ir par bibliotēku interešu pārstāvniecību. Priekš manis tas sākotnēji izklausās sarežģīti, bet mēģināšu iedziļināties un izpētīt, kas tas ir par zvēru, jo katru vārdu atsevišķi saprotu pat ļoti labi. Visu vēl labāk izprast ļāva Daces Ūdres raksts LBB JSS emuārā.

CPD-23 - Thing 15

Šoreiz runa būs par konferencēm, semināriem, kongresiem - piedalīšanos un rīkošanu. Izlasīju lietas aprakstu, mēģināju atcerēties, kur esmu piedalījusies un ko rīkojusi. grūti pat visu tā atminēties pašlaik, bet centīšos šoreiz runāt tikai par profesionālo jomu, kas saistīta ar bibliotēkzinātni un informācijas pārvaldību. Pieredze šajā ziņā man ir maza, jo es vēl tikai studēju, bet tā kā šis jau ir otrais kurss, tad nu jau var veidot arī tādu kā atskaites punktus savā dalībā dažādos semināros vai projektos.
Piedalīšanās kā klausītājam- Esmu piedalījusies Latvijas bibliotekāru 10. kongresā, kura tēma bija "Brīva piekļuve zināšanām: pastāvīga progresa veicināšana". Tas man deva motivāciju rīkoties, pētīt bibliotēkzinātnes plašāk, turpināt studēt. 
Piedalīšanās kā dalībniekam- šeit varu minēt šo pašu CPD23 - šajā programmā pati esmu sevi pilnveidojusi, un ar uzdevumu palīdzību ieguvusi jaunas zināšanas gan par bibliotēkzinātnes jomu, gan par web 2.0 rīkiem, kas palīdz veidot vieglāku manu ikdienu.
Vēl kā dalībniece piedalījos divos LU veidotos semināros - "Efektīva laika plānošana" un "Karjeras prasmju plānošana". laika plānošanas seminārā pirmkārt apguvu dažus laika plānošanas paņēmienus, kas man ir noderējuši, bet reizēm šķiet, ka šīs zināšanas vajadzētu atjaunot, jo nu jau esmu šur tur nojukusi ar laika plānošanu. Otrkārt ieguvu paziņas, kuriem arī ir līdzīgas problēmas, sapratu, ka neesmu tāda viena.  Otrā seminārā par karjeras prasmju pilnveidi guvu pieredzi par karjeras veidiem, kā pareizāk sev noteikt kāda varētu būt mana joma, kurā veidot karjeru. 
Piedalīšanās kā runātājam - šajā sadaļā profesionālā ziņā nespēju iedomāties neko tādu, kur būtu uzstājusies. Bet neprofesionālā ziņā par tādu kā uzstāšanos varētu nosaukt Zinātniski pētnieciskā darba aizstāvēšanā, kad rakstīju darbu "Žesti un ķermeņa valoda Madonas pilsētas 1. vidusskolas jauniešu un pedagogu savstarpējā komunikācijā". Tā man bija sava veida pieredze uzstājoties, kas man ir palīdzējusi turpmākajās reizēs lasot prezentācijas lekcijās.
Rīkošana/Vadīšana- LU SZF Informācijas dienās piedalījos radošās darbnīcas veidošanā un daļēji arī vadīšanā. Mūsu tēma bija  “Informācijas pārvaldnieki – domā ārpus kastes”. veidojām uzdevumus tiem, kas vēl tikai domāja, vai uzsākt studijas šajā nozarē.
Secinājumi - Piedalīties ir patīkami, bet lai būtu kur piedalīties, nepieciešams arī rīkoties. Turklāt esmu vadījusi citus pasākumus, kas nav saistīti ar manu profesionālo darbību, bet arī tā ir bijusi laba pieredze.
Tālākie plāni- Es joprojām ceru, ka man izdosies piedalīties kādā no BOBCATSSS konferencēm, turpināt aktīvi darboties LBB JSS. Vēlētos arī lai sava kursa/bakalaura/maģistra(?) darbu ietvaros es spētu veiksmīgi izpētīt tēmas, kas mani interesē un ieinteresēt ar šiem darbiem citus.

Grāmatzīme

Stīvens Spīlbergs(Steven Spielberg) ir teicis: „Kāpēc maksāt dolāru par grāmatzīmi? Kāpēc gan nelietot dolāru kā grāmatzīmi?” un kāds C.C. Nakarato(C.C. Naccarato) viņam ir atbildējis: „Tāpēc, ka īsti lasītāji lieto grāmatzīmes.” Taču kāda sieviete Natālija Krespo(Natalie Crespo) atbild: „Ja Tu sev paturi dolāru, Tu sevi bagātini, bet ja Tu grāmatā paturi grāmatzīmi, Tu bagātini grāmatu.

Mans jaunākais raksts - Svarīgs grāmatu lasītāja rīks - GRĀMATZĪME http://lbbjss.wordpress.com/2011/11/02/gramatzime/